Dienasgrāmatas (blogi)

Lillija_vienam, 23-01-2013 18:19		2 10
Aija Celma Es savas sirds durtiņas atveru, Un tevi, draudziņ, tur ielaižu. Tev mīkstāko spilvenu nolikšu. Ko vēlies kā cienastu pasniegšu. Ar tevi es sirsniņā dalīšos, Un draudzīgās sarunās kavēšos! Es zinu,ka drīkstu tev uzticēt, To, kas manas sirsniņas stūrīšos sēd. Lūk,vari no ziedlapas nobaudīt, To lāsi,kas rītausmā ziedos krīt, Bet citās ir putekšņu nektāri, Tie vilināt pļavās mēdz bitīti. No mežmalas zemenēm saldējums, Kā deserts ir paglabāts abiem mums, Es ceru,ka saldmes tev nav par daudz, Ja vēlies ko rūgtāku, citur trauc.

Komentāri

laukroze: šis dzejolis atgādināja Aspaziju..viņa līdzīgi rakstīja.

2013-01-23 21:40

Lillija_vienam: BALTIE RAKSTI

Balti izmargoti sala pirkstiem raksti,
Logu rūtis, zarus un pat skropstas klāj.
Mirdzot satikties ar zvaigznēm tumšā naktī
Putenis uz izrakstīta zirga jāj.

Sarmas adatiņas nemanāmi strādā,
Baltiem kristāliņiem atmirdz itin viss.
Salti?
Tas nekas, tīk ziema tieši tāda.
Žēl - pret pavasari skaistums izkusīs.

Balti izmargoti sala pirkstiem raksti,
Logu rūtis, zarus un pat skropstas klāj.
Mirdzot satikties ar zvaigznēm tumšā naktī
Putenis uz izrakstīta zirga jāj.
/Aija Celma/
Viņai tiešām ir skaista dzeja

2013-01-24 07:19

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.