|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| VIHRJ, 20-01-2013 11:29 |
|
8 |
Tālo draugu atbalsis! ...Es zinu,kā aust zvaigznes - No nebūtības uz spozmi Mirklī sirds ir pilna trauksmes! Janvāra sala stingā,kad pēkšņais maigums sauc pavasari Es zinu,kā atnāk drauga vizma - No "sava tāluma"uz sirdi Dāvāts likteņkristāls ver durvis piramīdā Kur pat tuksnešiem liek zaļot un saukt sauli Es zinu,kā atnāk tālo draugu atblāzma - No baltās lapas,kad nerakstās it nemaz ... Kaut sirds - pilna ilgu liesmā! Vēl nebijušās tikšanās ... - kā rasas krelles liec pļavu smilgas Es zinu,kā atnāk tālo draugu vārdi - No klusuma uz sadzirdēšanu Tā vien jūra gaida miera - ūdens spoguli Atverot atmiņu vārtus uz balto buru mirdzēšanu Es zinu,kā krīt zvaigznes - No gaismas gadiem uz nebūtību Bet cilvēkā nekas nav lieks uz liktens taisnes Kas atrod savu ceļu uz Lielo sūtību (Vihrj V.I) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
