|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Lillija_vienam, 16-01-2013 08:14 |
|
3 |
SirdsIr tā, it kā balti snigtu
Un putinātu mazliet,
It kā reibtu un viegli migtu,
Glāsts kad maldoties sāk iet.
Kur ir rīts un kur ir vakars?
Dienas vidus ir pazudis sen:
Nakts virs zemes jau spuldzes sakar,
Mākoņjērus pa migām dzen.
Tikai sirds vēl kaut ko gaida,
It kā ietrīcas un tvīkst arvien:
Viļņošanos uz zemi to raida,
Laiks kur cerības kamolā sien.
Katra doma kā kvēla liesma
Sirdī uzdzirkst un klusi dziest:
Katra diena kā skaista dziesma,
Kurā siltums kā abrā briest.
Ir tik grūti vien tikai gaidīt,
Skatu zilos tālumos vērst?
Vārdus mīļus nakts takās svaidīt,
Nakts klusumā vienai sērst?
Sirds jau nav(a) kā vīna glāze,
Kuru izdzert un piepildīt:
Sirds ir trausla kā sausziedi vāzē,
Kuriem saknes nav lemts vairs dzīt...
Nadīna Liepiņa
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
