Aija Celma

Skūpsts

Tev sūtu manu kvēlo gaisa skūpstu
No attāluma, tevis blakus nav.
Ir manā skūpstā tik daudz maigu jūtu,
To uztvertu pie lūpām cieši kļauj.

Glauž manus matus liega vēja pūsma,
Kā tavu pirkstu pieskārieni šķiet,
Bet tad, kad zemi pārņem skumja tumsa,
Man tava dāvinātā zvaigzne zied.

Mūs sarunas pa telefonu vieno,
Bet nosūtītie skūpsti neaizsniedz.
Kad ieradīšos es uz satikšanos,
Kā uguns kvēlē sirds man iedegsies.

Skars tavas lūpas atkal manas lūpas,
Mums acīs jautras uguntiņas degs,
Bet pagaidām vien tālē skūpstus sūtu
Un pētu, mirkšķinām man, zvaigznītes.