Pasaciņa.....

Lasot tik daudz tēmas, komentārus un domas " PA", manā prātā radās šāda pasaciņa, kas, manuprāt, ir attiecināma uz lielāko daļu šeit esošo cilvēku :)

Reiz dzīvoja divi cilvēki, vīrietis un sieviete.

Abi uzskatīja sevi par dikti svarīgiem, vērtīgiem un visādā citādā ziņā Premium klases cilvēkiem. Gan vīrietis gan sievietes savā prātā bija iedomājušies, ka ir tik ļoti svarīgi, ka bija savā prāta sevi kronējuši, nosēdinājuši sevi uz troņiem savās karaļvalstīs. Protams, vientulība nav tas labākais sabiedrotais, tāpēc radās doma, ka vajadzētu taču sameklēt to paretneri. Tā nu viņi abi sāka „ gaidīt” to īstos, princese to princi, bet princis savu princesi.

Laiks gāja un princis ar princes, savos troņos sēdot, mistiskā kārtā satikās. Abi sēdēja un vēroja viens otru, bet nevienam negribējās no sava troņa kāpt nost un iet iepazīties.

Tā savā vientuļajā lepnumā viņi turpināja sēdēt līdz sava mūža galam vieni paši, bet saglabājot savu šķietamo svarīgumu un lepnumu.

Morāle: Nokāp no sava troņa un nedaudz savaldi savu personīgo svarīgumu, ja negribi savu dzīvi pavadīt lepnā vientulībā.