frukc.par to pašu.patiesību

Reiz kāds sabiedrībā zināms mūziķis ir teicis:"Sava daļa taisnības ir katrā jokā, tādēļ pildspalvu es turu labajā rokā". Tad nu arī es, rakstu ar pildspalvu, turēdams to labajā rokā, savā pierakstu/domu kladē, vai, ja ir vairāk brīva laika un pieejams uzreiz internets, tad bakstu klaviatūras taustiņus. Man patīk pierakstīt to, ko domāju, es nevaru izdomāt un prognozēt visu to, kas tiks pierakstīts, jo parasti ir tā, ka uzburu kādu frāzi un tad izejot no tās rakstu visu, kas sanāk. Vārdi paši saliekās, tik jāspēj noķert pareizā secība.Ir interesanti reizēm lasīt to, ko kādreiz esmu rakstījis, brīžiem šķiet kā gan tādu apsurdu vispār es varēju uzrakstīt, jā, tā notiek, jo domāšana un uztvere mainās,es mainos katru dienu līdzi laikam. Labāks vai palieku, diez vai, citāds jau nu noteikti.Turpinot iepriekšējo rakstu sēriju par savado, citādo un to pašu uztveri un sajūtām,es mazliet raksturošu situaciju un sajūtas dotaja brīdī.Esmu pilnīgi viens, nekurienes vidū, klausos jauni atrastos skaņdarbus, kopumā ar dzīvi apmierināts, bet viens, nu jā, visu dzīvi esmu bijis viens, tāds kā vienpatis, ir forši, kad neviens netraucē. Sievietes, protams, kā gan bez viņām, tās nak un iet manā dzīvē, kāda ielūkojas manā pasaulē, kāda paliek uz kafijas tasi, cita tikai garāmejot uzsmaida. Bez viņām nekur. Ir tāds jēdziens kā attiecības, ir bijušas, zinu, ka kadreiz atkal būs, tagad nav. Tā vienkārši ir, nav tā, ka es tagad pārdzīvotu par pēdējām vai būtu kaut kādās gaidās, nemeklēju apzināti neko, esmu te kur esmu un man ir labi, baudu dzīvi, ķeru mirkļus un iemūžinu tos. Prātā nāk aizvadīto ziemassvēstkubrīnums, skaista, pievilcīga, apburoša un īpaša meitene, savādāka man un manam prātam.Nav klasisko sajūtu, viss ir savādāk un citādāk.Sajūtu pasaule ir ļoti īpaša, tā mainās ik sekundi, neatklāta un prātam netverama tā ir brīžos, kad guļam, varam tikai aptuveni nojaust, kas tiek izbaudīts, kad prāts atslēdzās, tiek izslēgts kā tāda gaisma ar slēdzi, kas atrodas pie durvīm un kautkādā brīdī, kāds atkal nospiež to slēdzi un sajūtas ir atkal klāt, tā, itkā viss sāktos no jauna. Ir pamatsajūtas, mūsos mostas līdz ar domām. Prieks, laime, izsalkums, miegainība, īgnums, slāpes, slinkums, sāpes, azartiskums, pacilātība, nespēks, vēlme radīt, iet, būt, baudas izjūta, tās visas un daudzas citas ir mainīgās sajūtas, kas mainās teju katru minūti. Jā, ir arī paliekošās, tādas kā mīlestība un vientulība, tās ir ar mums visu laiku, pararēli citām sajūtām. Protams arī tās mainās, ir brīži, kad piemirstam par tām, bet tās tik un tā ir ar mums. Mēs paši radam to vidi, kurā dzīvojam, noskaņojam sevi uz to kā mūsuprat mēs tajā brīdī jūtamies. Tie visi ir maldi, apmāns, patiesībā viss ir pavisam citādi, viss ir tā teikt parasti, klasiski, un visiem vienādi, bez liekām emocijām, jūtām un domām. Jā, mēs visu tikai sarežģījam, jo tā dzīvē tas ir iekartots, domāšana un domas mums katram savas, bet tas ir labi, interesanti un savādi. Be, ja par to visu nedomāsim, būs vienkāršāk, bet ne vieglāk. Kā sevi noskaņosim, tā arī jutīsimies, būs tā un ne savādāk.Nevajag censties ar sevi cīnīties, jo tik un tā zaudējums garantets. Kā reiz rakstīja mans vectēvs:"Nevajag censties nocirst pūķim visas deviņas galvas, jo kas zina, varbūt tas pūķis esi Tu pats!" Bet tā ir, ēnu savu nenoskriesi, tik vien kā reizēm ta paudīs, kad tā vai savādāk netiksim izgaismoti.Centība un apņemšanās mums palīdz būt itkā labākiem, laimīgākiem, patiesākiem, stiprākiem, mīlošākiem, smaidīgākiem, jaukākiem un tādā pat garā, visu pamatu pamatos ir vēlme būt savādākam, nekā esam patiesībā. Kam tas izdodas, kam nē, kam ir gribas spēks, bet kam nav.Ja es domāju, ka esmu laimīgs, tad tāds es arī tiešām esmu, ja es gribu būt vesals un priecaties par dzīvu un veselīgu dzīvi, un visu sev apkart, tad ta arī ir.Domas, domāšana un aizdomāšanās, tās ir lietas, kas maina it visu, kam pieskaramies. Ko sēsim to pļausim.Ja patīk riskēt, ja patīk pārmaiņas, jaunas, nebijušas un pat pikantas sajūtas, tad sāc domāt savādāk, nezināms rezultāts garantēts, ja gribas klasiku, dzīvi rāmjos, noteikumus, parastu pelēku ikdienu, tad met pie malas domas un lielo domāšanu par lietam, kas nav radītas Tev. Mēs katrs pats esam savas laimes kalējs, nav nekā tāda, ko nevarētu vēlēties labaku. Nemocīsim sevi ar to, ko patiesībā nevelamies.Smaidi, priecājies, dzīve ir pilna ar pārsteigumiem un ta ir fantastiska