Tu biji tepat,

Uz Ziemeļu valstu ekvatora,

Un māji,

Ar vienu un otru kāju,

Lai nāku Tev līdzās.

Es pametu māju,

Un gāju,

Tik skaista Tev kreisās kājas stāja.

Tālāk jau kopā gājām,

Četrām kājām,

Pāri visam, kas zem kājām,

Un divām rokām katrs mājām,

Iemīlējušies,

Un visi, kas pretī mums gāja,

Apbrīnoja Tavas kājas,

Kas tikai man vienam,

Uz Ziemeļu valstu ekvatora

Māja.

Es biju lepns,

Kā bērns,

Kurš iemācijās reizrēķinu

No galvas.

Vispār, ja godīgi,

Es biju bez galvas,

Un laimīgs, kopā ar Tevi

Visiem ar rokām māju.

Mēs aizgājām,

Celt jaunu, un burvīgu

Māju.