par mīlestībuPilnveidot dzīves vidi var bezgalīgi. Kā dzīves vides sastāvdaļu ver bezgalīgi pilnveidot arī sevi. Nekad, arī nevienā filmā, mīlestības apzināšanās un realizācija nav sākusies starp diviem pabeigtiem, ideāliem cilvēkiem. Katram ir un paliek kaut kas, par ko viņus var nokritizēt gan paši, gan citi. Viņi var būt tajā pilnveidošanās posmā, kurā ir. Mīlestības enerģija ieskauj divus cilvēkus tāpēc, ka viņi var kopīgi radīt un darīt laimīgus cilvēkus sev apkārt. Viņi ierauga viens otrā tik daudz sevis, ka saprot - var turpināt radīt un pilnveidoties kopā tieši ar šo cilvēku. Es ilgu laiku domāju, ka Mīlestības enerģijas pieskāriens nāk kā balva, kā pazīme, ka,"nu jau Tu esi pietiekami labs un gudrs". Nē. Nekad un pat nekādās filmās tas tā nav bijis. Mīlestības pieskāriens atnāk pēkšņi, kā papildus pozitīvais, kas palīdz ieraudzīt kopīgo. Tā var atnāk arī cilvēka dzīvē vairākas reizes pēc kārtas, it īpaši tad, ja clvēkam ir bijusi maza saskare ar harmoniski izpaustām un sajūtamām mīlestības jūtām. Katru reizi mīlestība var būt īsta, pat tad, ja cilvēks, kas iemīlēts, nav tas, ar kuru viegli kopīgi radīt un pilnveidoties. Protams, attiecības var saistīt divus cilvēkus arī, kuri Mīlestības enerģijas pieskārienu sajutuši. iemesls - cilvēks nepazīst sajūtu, kā ir, kad Mīlestības enerģija ir blakus, kad tās pieskāriens ir noticis, bet ļoti, ļoti vēlas to iepazīt. Jā, otrādi ar` mēdz notikt. Var saistīt divus cilvēkus jaunās attiecībās arī vilšanās un nolemtības sajūta, bet šīs situācijas nav tās, kuras cilvēki patiešām vēlas. Tāpēc... Ar savām domām dosim spēku Mīlestības enerģijai, mīlestības pilnām attiecībām. Kā jau teicu, Mīlestības enerģijas enerģijas pieskāriens ir kaut kas īpašs, katram cilvēkam dāvāts. Var nopelnīt atzinību, prieku, bet mīlestība nav un nekad nebūs balva. Ja tā būtu, vai spētu viens otru iemīlēt cilvēki, kas smēķē vai dara ko citu organismam kaitīgu? Vai spētu viens cilvēks iemīlēt otru, pat zinot, ka otrs daudz ko dara nepareizi, ne tā, kā tas, kurš ir iemīlējis? Vai man tētis spētu iemīlēt manu mammu, vai spētu māmiņa manu tēti iemīlēt kaut tik stipri, lai no šīs mazās, kaut lēni dziestošās mīlestības spētu piedzimt trīs labsirdīgi, pasauli un cilvēkus mīloši bērni? Vai būtu viņiem pieticis mīlestības, lai ļautu otram pienākt sev tik tuvu, lai radīšana notiktu? Es bieži esmu domājusi par to, kāpēc mani vecāki tagad nav kopā. Esmu klausījusies savu reakciju uz dažādiem variantiem, zinot, ka dziļi iekšā mēs katrs atceramies un zinām patiesību. Variants, ka mani vecāki viens otru nemīlēja, netika pieņemts. Arī variants, ka dzimšana, turklāt triju bērnu dzimšana notikusi spēcīgas pieķeršanās dēļ, netika pieņemts. Tātad... viņi tiešām mīlēja viens otru, glabāja Mīlestības enerģijas pieskārienu, bet nespēja to saglabāt ilgam laika posmam. Viņi mīlēja viens otru. Līdz pieskāriena brīdim viņu attieksme pret sevi, dzīvi un cilvēkiem bija ļoti atšķirīga, arī mīlestības izpausmes, saskanīgas saskarsmes kultūra ne līdz galam bija viņiem pazīstama. Šie faktori, ja cilvēki Mīlestības enerģijas klātbūtnē augt tik ļoti, lai saprastu harmonisku saskarsmes modeli un atzītu par pietiekami labu, lai spētu pieņemt kā savu, var krietni paātrināt mīlestības jūtu izdzišanu. Arī Mīlestības enerģijai pietiek sapratnes, lai neskrietu mūžam ar pieri sienā. Vēl fakti, kas apstirina sākumā izteikto domu, ir sastapti pašas dzīvē. Mīlestību nevar nopelnīt, jo tā var atnākt pie katriem diviem, neatkarīgi no tā, cik ļoti viņi ir vai nav sasnieguši vienu vai otru sapratnes, apzinīguma pakāpi. Tomēr, ja kopīga radīšana šiem diviem cilvēkiem nebūs iespējama, Mīlestības enerģija nepieskarsies viņiem, jo tās uzdevums vienmēr un visos laikos ir bijis sasildīt, iedvesmot uz kopīgu radīšanu. Skatoties uz pāriem, kas tapuši man līdzās, kas šobrīd ir kopā vai šķīrušies, esmu novērojusi, ka: - neviens no viņiem ne iemīlot, ne mīlot nav bijis ideāls - viņi vēl arvien kļūdījušies, turpinājuši darīt vienas vai otras muļķības,
- neviens no viņiem nezin, kāpēc pēkšņi vai pamazām mīlestība pie viņiem atnākusi. Nav nekā tāda, kas viņus kā personības izceltu starp pārējiem,
- vēl ne reizi neesmu pamanījusi to konkrēto, vienīgo rīcību, konkrēto, vienīgo sapratni, par ko varētu teikt, ka, lūk, viņš izdarīja to un to, tāpēc mīlestība pie viņa atnāca. Tādas loģikas nav. Nekad nav bijis. Pat manās mīļākajās grāmatās minētajos piemēros par Lubomilu un Radomiru, par citiem cilvēkiem, kas mīlestību iepazinuši pamazām, tādas loģikas un aprēķina bijis nav. Spēt atzīt un pamanīt mīlestības rašanos vienam pret otru traucējusi tikai sajūta, ka kopīga dzīve būs neiespējama. Tā ir bijusi izprotama, cilvēki ir viens otru ieraudzījusi, kad tā ir izgaisusi. Mīlestība ir guvusi atbildi.
Šie trīs secinājumi ir atraduši pierādījumu arī pašas pieredzē. Man ir bijusi iespēja iemīlēt cilvēku, zinot, ka viņš to pieņems, trīs reizes. Nevienā no šīm trim situācijām es nespēju pateikt ne to, kas šo cilvēku ir atšķīris no citiem cilvēkiem, ar kuriem es varu mierīgi draudzēties, ka tā arī paliks tikai draudzība, ne - kādu savu sapratni vai rīcību, kas būtu brīdī, kad iemīlēšanās, mīlestība manā attieksmē pret otru cilvēku, tikusi apjausta, bet nebūtu bijusi pirms tam. Attiecības un apjausma par mīlestību pret otru cilvēku radās pēkšņi, bez loģikas. Tas, ka attiecības neturpinājās, bija tāpēc, ka bija grūti redzēt kopīgu, saskanīgu nākotnes dzīvi, kopīgu sadarbību, kopīgu nākotnes dzīvi. Visās trijās situācijās.
Līdz šim es domāju, ka neesmu piedzīvojusi ilgu, kopīgai radīšanai saskanīgu, savstarpēju mīlestību tādēļ, ka esmu slikta kādā jomā vai nepieredzējusi. Tagad zinu, ka tas tā nav. Tieši runājot, zinu cilvēkus, kas, manuprāt, ideālam atbilst vēl mazāk nekā es, kuriem ir vēl mazāk līdz dzīves pareizai, laimi nesošai izpratnei, bet, kā izrādās, viņi mīl! Tomēr! Viņu attiecības gan ir dažādi veiksmīgas, viņu savstarpējais siltums dažreiz sasilda tā, lai arī citi to sajustu, spēcīgāk vai arī ne tik spēcīgi, bet tas siltums ir.
Es tagad zinu - mani iemīlēs. Viņš mani iemīlēs tādu, kāda esmu. Tādu, kas brīžiem nebūs tik savaldīga, kas nemācēs vienmēr pienācīgi saglabāt kārtību, kas brīžiem šaubīsies ar visiem un visu, pat to, kam pati tic, kas ēst pagatavos labākajā gadījumā pēc pavārgrāmatas, kas vasarā paziņos, ka nebilks kurpes, kas brīžiem būs ietiepīga, niķīga vai neapdomīga vai arī vienkārši atkal izdarīs ko tādu, par ko vēlēk pašai būs kauns. Tādu iemīlēs. Iemīlēs un jutīsies droši, jo zinās, ka kopīga radīšana notiks veiksmīgi, zinās, ka ar mani kopā viņam būs labi, zinās, ka tieši ar viņu kopā es spēšu gribēt būt tik ļoti, ka spēšu saprast un piedot savas bailes un kļūdas, lai atdzimtu atkal sapratnē un uzticībā. Tāpat kā to zināšu es. Kā jau tagad zinu, kaut vēl neesmu viņu satikusi vai apzinā`jusies, ka arī viņš mīl mani.
Vēlos pateikt ikvienam, arī sev pašai, kad vajadzēs, - Mīlestības enerģija atnāks, neatkarīgi no tā, kāds Tu esi vai sev liecies pats. Viņa var atnākt pie Tevis rīt, var - pēc gada vai vairākiem, var atnākt arī šodien. Viņa atnāks un iemīlēs Tevi Tavs mīļotais cilvēks tik stipri, ka Tu ticēsi un spēsi saglabāt mīlestību caur grūtībām, pat ērkšķiem, ja tādi būs. Tu būsi laimīgs mīlestībā, es zinu.
|
