NOVĒLU VISIEM MĪĻUS ZIEMASSVĒTKUS

Jau vieglās ēnu šūpās

Tumst egļu tornis zils,

Un dziļās sniega kūpās

Dus lauki, pļavas, sils.

Tik zvaniņš liegā taktī

Kaut kur aiz meža trauc:

Varbūt, ka svētku naktī

Kāds ceļnieks mājup brauc.

Caur dārziem aizmigušiem,

Ko mīkstas pārslas sedz,

Aiz logiem aizsnigušiem

Kāds gaišas sveces dedz.

Balts ceļš caur tumsu lokās,

Un tālē zvaigznes māj-

Kāds siltas, mīļas rokas

Pār zemi svētot klāj.

Un, izbriduši ikdienības tumsu,

Ar savu gaismu Ziemassvētki nāk,

Lai mēs, kas ceram, ilgojam un skumstam,

Kā bērni iemirdzamies brīnumā,

Kā bērni paļaujamies svētai rokai,-

Tā zinās palīdzēt un mierināt,

Mēs ticam- kaut kas Augstāks mūžus loka

Un katram mums ir sargeņģelis klāt.

Līst sirdī siltais prieks no sveču liesmām,

No mīļiem vizuļiem, kas egļu zaros blāv,

Un debess zvaigžņotā un klusā nakts kā dziesmā

Pār zemi grēcīgo stāv nomodā...