Dāvana

Es vēlējos uzdāvināt tev zvaigzni,

Be tu teici, ka nevajag,

Lai paliek tā debesīs.

Tu uzdāvināji man pieneni.

Tā būšot mana saulīte.

Es vēl nelikos mierā

Un piedāvāju vienu no mazajām planētām.

Tu pateici paldies, bet uz planētu jau tāpat varot skatīties.

Ak, es vēl joprojām gribēju dāvināt, dāvināt, dāvināt...

Tad tu pienāci mierīgi klāt,

Apsēji lentu ap manu bēdīgo galvu

Un pateici tā:

Tu pati esi man dāvana, mīļotā!

C Burve77