Dienasgrāmatas (blogi)

riitakafija, 26-11-2012 15:49		12 54
Domāju, ka katrs ir aizdomājies, ko mēs vēlētos dzīvē, kas mums ir un kas pietrūkst. Šodie lasīju, ka Latvijā 85% cilvēkiem trūkst dzīvesprieka. Jā, patiešām, priecāties latvietim ir grūti. Jo tik daudz taču kā pietrūkst. Man dēls kopmītnēs Skotijā dzīvoja internacionālā dzīvoklī, kur, manuprāt, tik labi izpaudās katras tautas strereotipās iezīmes. Man tik ļoti patika stāsts par portugāli, kurš, piecelts normālam studentam nenormālā agrumā, atver acis un dzied. Ienāk virtuvē un staro, smaida un joko. Un jautā latvietim, kurš mierīgi sēž un malko, aizdomājies, kafiju...kas ar tevi,, kas ar tavu seju? Tik nopietna....Ā, es sapratu, tu esi no ziemeļiem, tur auksts, tur cilvēki 7 no rīta nesmejas:) uz ko latvietis portugālim jautā, a kas ar tevi, ko tu dziedi, ko tu smejies, piedzēries jau no rīta atkal esi, ā, nē, tu jau esi portugālis, jūs tur visi tādi pa gaisu un dziedat jau 7 no rīta:) protams, tā ir jautra pavilkšana uz zoba un savs stāsts ir arī par francūzi, angli un eritrieti, bet sava loģika tur ir. Kad esam pabijuši kaut kur ārzemēs, ne viens vien saka...uzreiz pamanu, ka esmu mājās, lidostā jau pagrūz malā, kāds ko nelai[pnu pasaka, cilvēki drūmām sejām. Negribas jau sev pelnus uz galvas kaisīt un gribas teikt, nav tik traki...tu pats esi tik uzvilkts, tāpēc to drūmumu pamani, bet... Nu nemākam mēs īsti uzturēt dzīvesprieku. Jā, mēs mākam priecāties, svinēt svētkus, bet tas nav dzīvesprieks. Man šķiet, ka pie vainas saules trūkums....kas zin.

Komentāri

MaryClaire: :) es gan īsti nezinu, kā tur ar to grūstīšanos lidostā, kaut vēl nesen [dažas dienas atpakaļ] biju 2 lidostās - ne vienā [kur ir daudz siltāks kā pie mums], ne otrā neredzēju drūmas sejas, nemaz nerunājot par grūstīšanos. cilvēki priecīgi - viņi vai nu satiek savējos ceļotājus, vai paši ceļotāji laimīgi, ka lido ciemos, vai atpakaļ.

bet latviešiem ir cita lieta - ja viņu valodā būtu mazāk vārdu ar ne- [negribu, neprotu, nesanāk], tad arī mums būtu daudz priecīgāka dzīve, jo mēs esam tie, kā domājam/runājam.

2012-11-26 15:58

gravieris: muļķi arī bez iemesla smaida vienā smaidīšanā.

2012-11-26 16:21

skvo: manuprāt šeit - Latvijā nesakārtotā parasto ļaužu dzīve neļauj cilvēkiem vienkārši smaidīt. Jo, par ko tad smaidīsi, ja tu nezini būs rīt darbs vai nē, varēsi rēķinus apmaksāt vai nevarēsi un cik un kādi tie pienāks. Tā ir neziņa paqr rītdienu kuras priekšā Latvija iedzīvotāju sejās ir ievilkt smagu rūpju vaibsts:( un ir ļoti grūti šādos apstākļos vēl atļautioes smaidīt:)

2012-11-26 17:39

zugooo: kas zin ,kas zin ..?!....kur tā īstā vaina tam pazudušam smaidam,...gausties jau var par visu ,kāda kuram tā daba......pats pēc dabas esmu no tiem smaidīgajiem,nē ,nepavisam no tiem stulbi smaidošajiem......bet pat man daudzkārt nesmaidās noskatoties uz tiem bēdu pārņemtajiem cilvēciņiem,un ticiet man, lielākajai daļai nav par ko priecāties.
protams katrs savas laimes kalējs,daudzi tā teiks,pat es kaut kur tam piekritīšu,...bet ir taču tik daudz likteņu un dzīvesstāstu .......tik daudz tautiešu ir ,kas savu laimi kaļ svešās zemēs......
protams... viens otram jau nu varētu uzsmaidīt biežāk,,,,bet daudzi ir tik tālu ieslīdējuši savās likstās ,kad viņš nemaz otru cilvēku nepamana....
MANS VIEDOKLIS IR VNK......varu paļauties tikkai pats uz sevīm,...un un ja ko izdaru ne tā,...tad citreiz pašam no dusmām uz sevi smiekls nāk.....

2012-11-26 18:21

riitakafija: Taada ir dziive. Mees visi pa lielam varam palauties tikai uz sevi. Jauki, ja ir blakus tuvinieki, bet tik un taa savaa iekseejaa buutiibaa mees esam katrs pats ar sevi un par sevi. Bet tam nav saistiibas ar dziivesprieku.....:))ja nu vieniigi, kaapeec mums vina nav, jo mees dziivojam saspringumaa par naakotni.....

2012-11-26 18:47

locitajs: Smaidīt uz ielas ir stulbi, to dara tikai cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ izliekas, ka smaida. Ģimenēs un draugu lokā mēs taču smaidam, smaidam sev tuviem cilvēkiem, viss ir kārtībā ar latviešiem, mēs vēl neesam tik tālu degradējušies, lai muļķīgi smaidītu svešiem dežūrsmaidu, liekulība un nekas vairāk.

2012-11-26 18:33

riitakafija: Dziivesprieks un smaidiisana smaidiisanas peec ir divas dazaadas lietas. Dziivesprieks ir iekseejaa sajuuta, un taa nerodas no taa, ka tev viss dziivee ir, dziivesprieks ir iekseejaa sajuuta, kad tu spej skatiities pozitiivi uz dziivi uz sav dziivi, nevis kurneet, ka jaaiet uz darbu, ka maz maksaa, ka liist lietus, ka tas un sias. Tu atver acis un esi laimiigs, jo diena ir saakusies. Cik Latvijaa taa juutas? Mees esam probleemu un bazu paarnemti...Un ndomaaju, ka Portugaalee cilveeki dziivo nez cik bagaataaki, arii vieniem ir daudz probleemu, bet taa iekseejaa sajuuta ir taada kaa briivaaka. Kad padziivojos mazliet Francijaa, man saakumaa tracinaaja vinu nesteidziiba..nu drusku tiem dienvidnikiem viss ir pie kaajas un kompleksaa ar sauli rodas lielaaks dziivesprieks.

2012-11-26 18:45

Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.