|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Lillija_vienam, 13-11-2012 21:36 |
|
|
Valdis VitkovskisIr neapturams laika ritums.
Viss mainās, beidz, uz priekšu brien.
Un es kā neapturams ūdens kritums...
Šis tecējums man līdzi skrien.
Un kas par to, ka krauja priekšā,
Bet lejā baltu putu ceļš.
Es saņemos ar domām iekšā
Un nebaidos, ka mutē smels !
Kad esi ūdens straumē ticis,
Vien skaties acīm, kur tā nes,
Lai arī nespēks reizēm licis
Tur apstāties, lai dzelmē neaiznes.
Un esmu priecīgs, straume galā !
Miers mani pārņem, esmu sīvs .
Ar saviem spēkiem ticis malā,
Paldies tev Dievs - es esmu dzīvs !
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
