|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Pantera1, 05-11-2012 20:20 |
|
6 257 |
Es iegādājos sev sievietiSākumā VIŅA atnāca ciemos. Pēc tam nāca vienkārši tāpat. Pēc tam kaut kā ilgi aizsēdējās un palika pa nakti. Pēc tam vispār nekur negāja. Palika pavisam. Tad sākās pārsteigumi. Pārsteigums Nr.1. radās regulāri vienreiz nedēļā. Es nekad nevarēju būt pārliecināts, kas mani sagaidīs mājās: blondīne, brunete, sarkanmate vai melnmate. Tikko biju pieradis pie jaunas matu krāsas, mana mīļā izdomāja, ka šī krāsa viņai nepiestāv. Kāda bija viņas dabiskā matu krāsa, vairs neatceros. Pārsteigums Nr.2. Viņa nekādi nevarēja saprast, kāpēc mājās ir vajadzīga elektriskā plīts. Un tiešām- kāpēc? Viņas brokastīm pietika ar elektrisko tējkannu. Novājējis par trim kilogramiem, nopirku viņai kulinārijas grāmatu. Viņa atdūrās pret teikumu "sacept vistu līdz pusgatavībai", jo nekādi nespēja noteikt, kad tad īsti iestāsies tā pusgatavība. Vista sadega. Vakariņās es ēdu trīs salāta lapiņas ar vājpiena kefīru.
Nākamajā dienā Bērnu pasaulē nopirku grāmatu "Mana pirmā pavārgrāmata" jaunākā skolas vecuma meitenēm. Vakariņās tika pasniegts kartupeļu biezenis. Ar kunkuļiem. Tad es iebāzu degunu ledusskapī, cerībā atrast kaut ko garšīgu. Gulēt aizgāju ar kurkstošu vēderu. Sapnī redzēju, ka veikalā nopirku produktu "Ēdiens vīriešiem. 10kg". Pārsteigums Nr.3. Par veļas mazgāšanu viņa atcerējās tikai tad, kad es pirms svarīgas tikšanās atklāju, ka visi krekli samesti netīrās veļas kastē. Šefam par nepatiku, netīro apkaklīti vajadzēja slēpt zem svītera ar atlokāmo apkakli. Automātiskās veļas mašīnas pirkums nelīdzēja. Zeķes un kreklus vajadzēja mazgāt man un vēl brīdināt, kad krājumi tuvojās beigām. Pārsteigums Nr. 4. Niecīgas iesnas nogāza viņu gultā uz dienām piecām. No nesankcionēta pieskāriena radās asinsizplūdums uz divām nedēļām. Obligātā ikmēneša slimība ievilkās: pirmajā nedēļā sāpēja krusti, otrajā- krūtis, trešajā- galva, bet ceturtajā- vēdera lejasdaļa. Pārsteigums Nr.5. Viņai patika runāt, un viņa labprāt runāja. Mana klātbūtne šajā procesā nebija nepieciešama. Pietika ar rituālo "Labrīt, dārgā!". Līdz ar to es biju brīvs uz visu dienu. Un ja man vakarā izdevās pateikt "Nāc pie manis!", ar to viss beidzās. Pārsteigums Nr.6. Prezervatīvus viņa neatzina. No tablešu lietošanas izvairījās. Atlika vecumvecais Bībeles paņēmiens. Bet par to jārūpējas bija man. Es centos. Bet viņai vienmēr pietrūka nieka 15 sekundes. Pārsteigums Nr.7. Jebkurš plakans priekšmets acu augstumā tika nokrāmēts ar statuetītēm, vāzītēm, sveču turētājiem u.c. līdzīgiem niekiem. Manas grāmatas tika nobāztas sekcijas tālākajā stūrī. Visi krēsli tika apkārti ar halātiem, zeķubiksēm un citiem līdzīgiem sieviešu sīkumiem. Apsēsties tā, lai neuzlēktu no bļāviena "Saburzīsi! Es tikko kā izgludināju!", man izdevās tikai uz vienīgā krēsla televizora priekšā. Un tikai tāpēc, ka tam nebija atzveltnes. Pārsteigums Nr.8. Viņas kontrole bija pastāvīga. "Kāpēc tu no darba atgriezies 10 minūtes vēlāk nekā parasti? Kas tev tikko zvanīja? Kam tu zvanīji? Kur palika tie 10 lati, ko es tev vakar iedevu? Kur tu pusdienoji?" Utt. Pārsteigums Nr.9. Viņa, izrādās, bija spējīga stundām ilgi plunčāties vannā. Vannas putu, želeju, šampūnu, kondicionieru, balzāmu, krēmu un kosmētisko pieniņu ražotāju plānu mana dārgā pildīja ar uzviju. Pārsteigums Nr.10. Viņa pastāvīgi čiepa manus skūšanās piederumus. Tas viņai aizņēma nevis minūtes desmit kā man, bet vismaz trīs reizes vairāk. Noskūtie matiņi pastāvīgi atauga un durstījās. Pārsteigums Nr.11. Viņa pat necentās plānot mūsu ģimenes budžetu. Vienkārši katru mēnesi savāca visu naudu vienā čupiņā un tērēja pēc saviem ieskatiem. Pirmās divas nedēļas mēs apbraukājām kosmētikas un apģērbu veikalus, bet otrās divas nedēļas pārtikām no kartupeļu biezputras. Pārsteigums Nr.12. Pret matemātiku viņai bija, maigi sakot, neskaidra attieksme. "Būšu mājās divos"- tas varēja nozīmēt kā plkst. pusvienus, tā plkst. četrus. Simts lati tikpat labi varēja nozīmēt pusotra simta, bet viens pīrādziņš bieži bija līdzvērtīgs trim pīrādziņiem. Pārsteigums Nr.13. Visus vārdus viņa arī nebija iemācījusies. Plakanknaibles viņa sauca par knaiblītēm, uzgriežņa atslēgu par "šito daiktu", jauca labo pusi ar kreiso, bet mēģinājums telefoniski izskaidrot televizora meistaram, kas tad īsti noticis, izsauca meistaram gandrīz vai sirdslēkmi. Pēdējais pārsteigums. Neraugoties uz to visu- mēs sapratāmies. Šo paradoksu es izskaidrot nevaru. |
melon: Smags un diezgan nereāls gadījums, bet vienalga smieklīgi :D #1 2012-11-05 20:31
taizelis22: Man taadus nervus!!!!! #2 2012-11-05 20:38
car_men: Smags un reāls gadījums, kad šo paradoksu izpratīsi, smiekli nenāks. #3 2012-11-05 21:00
vahaidote: Tas ir labais! :D #4 2012-11-05 21:35
Rashela: :D Nabaka vīrietis, kam tie pārsteigumi bija jāatklāj:p #5 2012-11-05 23:41
Lolita_04: mja... grūti izskaidrojams paradoksss :D #6 2012-11-06 14:35
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
