Divupe

...aiz loga vēlīns rudens lietus kā atvainodamies, noskalo atvasaras cerību pēdas,bet es noraugos svecē, kas deg ar lielu un skaistu liesmu. Un es izlūdzos piedošanu Tev par neatzītu mīlestību, par to, ka tas tik ilgi Tev ir sāpējis un nu pārvērties naidā. Naids neko neatrisina, tikai sastopoties uz vienas laipas, liek izvēlēties citus ceļus un atkal un atkal atgādina par to, ka ne viss šajā pasaulē ir cilvēciski saprotams un pārvarams. Tāpat es zinu, ka neatbildētai mīlestībai piedošanas nav, un nav jau ko piedot un arī par ko lūgt piedošanu- jo nevar otru nosodīt par to, ka tas izvēlās citu ceļu savā dzīvē.... Un tomēr...cilvēciski, es piedodu Tev itin visu, ko jelkad man esi nodarījis gan domās, gan neapzinātās vai apzinātās rīcībās, tāpat kā lūdzu to pašu piedot man....

P.s...un šodien aizveru šīs durvis un neatgriešanos....