|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| netaakaavisi, 01-11-2012 07:47 |
|
14 |
NOVEMBRIS mans mēnesis....
NOVEMBRIS slepeni piezogas man klāt,pārsteigdams manas izjūtas.Pēkšņi nav vairs "ne ēnas,ne saules,ne tauriņu,ne bišu,ne augļu,ne ziedu,ne lapu,ne putnu"...Aiz loga sudrabaini pelēkas pilnmēness šautras apspīd pazīstamu ainavu,kas vairs nepūlas izlikties...Aiz aizvērtām durvīm dzintaraini zeltainas liesmas met gaismu uz realitāti. Tā pat kā es,kas atradusi savu patieso būtību,arī novembris skaistumu izstaro no iekšienes....(((:
To laiku,kad nākt,un laiku,kad iet,
Kad dziedāt vai apklust,to nezinām mēs.
Šorīt dzerot rīta kafiju (ko kādreiz nedariju :D )..neviļus atcerējos kādu citu savu novembra sākumu...reizēm es viegli mēdzu sadusmoties...kādā rudenī,kad gads sāka iet uz beigām,man uzmācās milzīgas skumjas. Es nespēju ne ēst,ne gulēt,un bieži vien nezināma iemesla dēļ gauži raudāju...Tas mani saniknoja,izraisot dusmu lēkmes,kas lika visiem apkārtējiem bailēs sastingt...es mēģināju risināt šo savu izjūtu noslēpumu...pa logu veroties maniju,ka vasaras košie,dzīvīgie toņi ir zuduši un viss izskatās kails. Tomēr paveroties uzmanīgāk,es pamaniju un redzēju,ka nekas nav zaudējis savu skaistumu..jo viss cēli apkārt lepojas rudens brīnum skaistajos sarkanajos un zeltainajos krāsu toņos. Gaiss šķita vēss un spirdzinošs,bet debesis bija koši zilas.Es tajā visā mēģināju saskatīt patiesību...sapratu,ka nejau mana miesa vai prāts ir sasirguši..bet gan dziedēšanu alkst mana dvēsele...manu dvēseli piemeklē paisums un bēgums atbilstoši jūtu gadalaikiem,tāpat kā dabas pasaules gadalaiki veic dzīves,nāves un atdzimšanas loku. Tajās dienās bija pienācis laiks būt pateicīgai par savas sirds ražu,lai cik pieticīga tā arī būtu,un sagatavoties gada nobeigumam,kas pamazām tuvojās.Tāpat kā toreiz,arī patlaban dienasgaismas laiks kļūst īsāks un tumsas laiks paildzinās. Taču patiesā gaisma dabas pasaulē nekad neizdziest,un tāpat tas ir arī manā dvēselē.Es samierinājos ar bēgumu,un nebaidijos no tumsas.Jo, tā pat kā naktij seko diena,arī gaisma reiz atgriežas un es pieredzēju apmierinājumu...par to pārliecinājos!
Tikai - kā lai es spēju jūtu uzplūdu brīžos saglabāt iekšējo mieru?
Pavisam vienkārši - arī tie paies.....tikai mazlietiņ jāpaciešas...
Šajā rudenī beidzot es lieku sev mieru....dvēselē ir gaisma,jo sirds raža ir bijusi ļoti bagātīga...un......vēl jo vairāk... gads taču nemaz vēl nav beidzies....!!!!! (((:
Jauku Jums visiem šo manu mēnesi - NOVEMBRI!!!! ((((: |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
