Jānis Ziemeļnieks

Pirmai mīlestībai

Man nobāl citas svešās pasaules,
Kas gadu desmitiem no tevis šķīra,
Pie tevis nāku kā pie sapņa tīra,
Kad tumšas sāpes snauž iekš dvēseles.

Ar jasmīnēm un rozēm appušķots
Tavs baltais ceļš līdz rudens astrām kvēlām;
Ar saulrietiem un zvaigznēm apstarots
Tavs baltais ceļš līdz ziemas naktīm vēlām.

Un eju nu pēc gadiem desmitiem
Kā ziemels sirms šo ceļu atkal es,
Un sapņoju par taviem saulrietiem,
Kad nobālušas citas pasaules.