Tā ir jādzīvo

Žurnālists ieradies pie kalnie­šiem meklēt slavenos ilgdzīvo­tājus. Meklē, meklē, te kādā cie­matā redz, ka uz mājas trepēm sēž patiešām sačervelējies ve­cītis, drebošā rociņā turēdams spieķīti. Žurnālists steidzas klāt, apsveicinās un jautā vecītim: — Jūs laikam nekad neesat al­koholu dzēris?

Vecītis:

— Kā ta neesmu, divas reizes alkoholiķu klīnikā ārstējos, ta­gad katru dienu pa trim litriem stiprinātā vīna dzeru.

Žurnālists:

— Oho.. Tad jau laikam jūs ne­kad neesat pīpējis?

Vecītis:

— Kā ta neesmu, viena plauša izgriezta, bet arī tagad divas paciņas dienā nokūpinu.

Žurnālists:

— Hmm... Tad jau laikam ar sievietēm jums nekad nekas nav bijis?

Vecītis:

— Nu, divas sievas bija...

Žurnālists:

— Bet kā tad jums ir izdevies nodzīvot līdz tādiem gadiem?

Vecītis:

— Kādiem tādiem gadiem?

Man ir trīsdesmit divi!