Valdis Vitkovskis

Dieva dārzā kluss,
Nolaidies rudens dus,
Lapu zeltu klājis,
Dusēt zemē gājis. Kailajos zaros vēl,
Miegaina lapa kvēl,
Nost no zara rauties,
Lejā negrib traukties. Ietrīsas bērzu stīgas
No vēja bezgalības,
Steidzoties pūtienā asā,
Noskūpstīt lapu rasā. Vēl jau mākoņus drūmos,
Nostums saulīte krūmos,
Zeltītos saulstarus bērs,
Gaišumam dvēseles vērs !