Miķeļdiena

Skumjas met lietainas vērpetes

Ap namu skursteņiem,

Paraujot sev līdz atmiņas,

Noslīd pa jumta skārdu,

Noglāsta manu seju

Caur atvērto logu.

Esmu noskalojies un tīrs,

Dīvains ir šis rīts!

Jānoauž dzelteno lapu paklājs,

Jāatlaižas uz tā un jāspēlējas

Ar kastaņiem un zīlēm,

Jānogaida līdz beigsies,

Pret visu zaļo vērstais holokausts!