Austra Skujiņa

Mīlestība

Vai mīlestību sauc to stipro spēku,
kas pasaulei kā mūžīgs pamats likts,
kam sveša morāle, kas izsmej grēku
un bieži banāls top, kā romāns slikts?

Es viņu pazinu, pirms baltie sapņi ira.
Tā vēsās domas karstām rokām skauj,
un kas reiz apreibis no viņas burvju dziras,
tas vairāk mīlēs vēl, kā dzīve ļauj.

Tā mani skūpstīja, kad domas galvā gura,
un acis zemes gaismai vērās ciet,
tā sirdi klejot sauc, kā jūra baltu buru
un cīņā liek pret asiem vējiem iet.

Tad mīlestību sauc to ļauno spēku,
kas visai pasaulei kā pamats likts,
kas tikumā visaugstākā vērš grēku
un bieži banāls top, kā romāns slikts.