Aizdomas apstiprinājās

Paziņas stāsts: Dzīvojam manā dzīvoklī. Draugs pēdējā laikā izmainījās, par sīkumiem dusmojās, stāstīja, ka viņu māc stress, slikts garastāvoklis. Man parādījās aizdomas, kuras nolēmu pārbaudīt.

Nolēmu ķerties pie mobilā telefona īsziņu pārbaudes.

Vairākas dienas pēc kārtas nekā nebija. Es pārmeklēju viņa atvilktnes, bet atradu tur tikai visas paras­tās mantas, kas mētājas vīriešu atvilktnēs. Es vēlē­jos, kaut tas viss man liktu nomierināties, tomēr tā nenotika.

Es sāku meklēt slepenas ziņas visās drauga uzvedības niansēs. Skatījos uz viņu un teicu sev, ka viss ir kārtī­bā, ka viņš pēdējā laikā tikai nedaudz īgņojas, ka viņu māc stress, problēmas darbā, viņš ir pārāk noguris vai nervozs, lai mēs tik bieži, kā agrāk varētu nodarboties ar seksu. Viņš visu laiku atgriežas mājās vē­lu, bet tas neko nenozīmē. Un tad kādu nakti ir ļoti vēls, un viņš izslēdzas, nepateicis ne vārda, un es uz pirkstgaliem iezogos blakus istabā un nospiežu pogu viņa mobilajā te­lefonā, un tur jau tas ir. Pierādījums īsziņa - vakars bija lielisks. Es tevi mīlu. Skūpstu- A.

Ļoti nepatīkami. Es at­griežos gultā, jo neko citu jau nav iespējams darīt, un apguļos , nepieskaroties viņam, pat ne ar ma­tiem, neguļu, un manā prātā nemitīgi griežas domu loki, un sažņaudzas sirds, un no rīta es izturos kā vienmēr, tikai nedaudz sasaistīti, un viņš arī šķiet nav mainījies, un, kad viņš aizgājis, man rodas tāda drausmīga, nekrietna vēlme iebāzt galvu smiltīs un izlikties, ka nekas nav noticis...

Pazīstamam atslēgu meistaram es piezvanīju no darba. Pēcpusdienā viņa mantas noliku pieliekamā aiz dzīvokļa durvīm. Jau bijušajam draugam aizsūtīju īsziņu, ka var braukt pēc mantām un nevēlos viņu satikt.