Andris Priedītis

Man gribētos vējiem līdzi skriet
Un bērzu galotnēs plīvot,
Man gribētos skatīt,kā makoņi zied,
Tā sveicinot dzīvi šo sīvo.
Man gribētos pagātni noglāstīt,
Man gribētos nakotnē dzīvot,
Man gribētos-piedod!-tev pasacīt
Un vainot vien likteni sīvo.
Man gribētos čukstēt,man gribētos kliegt,
Lai spējam mēs nedienu gainīt,
Man gribētos galvu uz leju liekt
Un lūgties,kaut vēlu ko mainīt.
Man gribētos mūžību noskūpstīt,
Kad mākoņus rokām skaru,
Man gribētos vārdus pasacīt,
Lai kādu sasildīt varu.