Tādi ir džentlmeņi

Džentlmeņu klubs. Kungi smokingos smēķē cigārus, runā par zirgu skrie­šanās sacīkstēm, ekskluzīvām mašī­nām un sievietēm. Viens saka: - Iedomājieties, ko es vakar piedzī­voju! Dodos no kluba uz mājām. Drēgns, vējains, slapjdraņķis. Netālu no namdurvīm stāv salijusi meitene, kurai no aukstuma zobi klab un lū­pas kļuvušas pavisam zilas. Aicinu jauno dāmu sasildīties. Pacienāju ar karstu tēju, ietinu pledā. Taču meičai tik un tā klab zobi un viņa visu laiku žēlojas, ka salst. Piemetu kamīnā pagales, sataisu verdošu groku, ie­pakoju dāmu dūnu segā - bet tik un tā viņa vaid, ka esot auksti. Tad dai­ļā būtne lūdz, vai drīkstot kaila ap­sēsties man uz ceļiem... Man, pro­tams, ir aizdomas, ka viņai kaut kas nerātns prātā. Zvēru jums, džentl­meņi, - nepaies ne pusgads, kad šī jaunā dāma būs mana!