Mīļas rindiņas .Ak aklās cilvēka sirds tieksmes! Uz priekšu, uz priekšu -sirds skubina, traukdamās pretim skaistumam. Vai tinkšķ vientuļš zvaniņš klusajās ganībās, vai pamirdz skaists meža stūrītis,vai pazib dvēseles siltums garāmgājēja acīs -sirds to sajūt, atbild, tiecas pretī. Kad nogurst kājas,un pieviļ cerības, kad sāp sirds un pamostas ilgas,-tad zini, ka Tev nekad, neiegūt apmierinājumu. Savā šūpuļkrēslā pie loga Tu sēdēsi viena sapņodama un ilgodamās. Savā šupuļkrēslā pie loga Tu gaidīsi laimi, kādu nekad nesasniegsi. /Teodors Dreizers -Māsa Kerija/ |
