Atkačājiens pēc Zosu Lēdijas

Ja kāds pret savu gribu vakar tika aizvilkts uz pasākumu ar moto - striptīzs ir vienīgā mūžigā vērtība, tad varu piedāvāt savu metodi līdzsvara atjaunošanai, ja tāda ir nepieciešama.
Iiro Rantala (ir bijis manā DG). Pirms pāris mēnešiem spēlēts gabals no sava diska Lost Heroes, kas veltīts jau pasen, vai nesen aizsaulē aigājušiem mūziķiem (Esbjorn Swensson, Michael Petrucciani, Bill Evanss u.c.).
Šitis soms man ir baigi simpātisks (es neesmu gejs, sievietes man ļoti patīk, bet tikai no attāluma) ar savu ziemeļnieka atturību, paslēpto temperamentu, kas laužas laukā (nomestais papīrs uz klavierēm sākumā, kājus sišana beigās), mūziku, kurā, atšķirībā no striptīza, ir noslēpums. Ne viņa jautra, ne skumja, ne vienkārša, ne sarežģīta. Bet tur ir MŪZIKA.

Ja, kas viņš šosvasar attiecās no koncerttūres Krievijā protestējot pret Pussy Riot.

Vakar gorījos līdzi šim gabalam izsmalcinātās vakariņas taisot (iemesti rīsi kulīte katliņā + cīsiņi) un šorīt brokastīs arī (auzu pārslu putra).

Uz priekšu -

http://www.youtube.com/watch?v=O6oUDqmonDk

Ja kas, konkrētais gabals ir veltīts šim džekam un šim konkrēetajam skaņdarbam

http://www.youtube.com/watch?v=P_tAU3GM9XI&feature=related