Izkāmējis kungs

Šodien pēc atvaļinājuma pirmo reizi uzkāpu uz svariem. Tie rādīja ciparus, kuri pēc būtības man izteica neko. Atvaļinājuma laikā esmu piemirsis iepriekšējo svara rādītāju, tāpēc bez ieskatīšanās agrākos ierakstos, tātad bez salīdzināšanas nevarēju palaist priecāšanās vai bēdāšanas programmu. Jutos izgulējies un tīrs un tiem 135,4kg pēc būtības man nozīmēja to pašu ko čukčam augstākā matemātika. Turklāt vakar uzdūros kāda izkāmējuša kunga pārdomām, ka ideāls svars ir nevis kaut kāds ciparu virknējums, bet gan sajūta, ka ar mani viss ir kārtībā. Tas saskan ar bijušā kolēģa un vienlaicīgi talantīga fotogrāfa Mārča Bendika atbildi uz jautājumu, kas ir laba fotogrāfija? To uzliec uz galda un nevienam nekas nav jāskaidro, teica Mārcis. Mans ideālais svars ir brīžos, kad par svaru nedomāju, brīžos, kad esmu kopā ar ģimeni un esmu laimīgs, brīžos kad esmu stiprs un spēju dzīvot savu, bet ne kāda cita man uzspiesta dzīvi, brīžos, kad no rīta ceļos izgulējies, bet ne ar nogulētiem sāniem, brīžos, kad pastaiga gar jūru rada prieku, bet fiziskas mocības. Šo brīžu ir daudz un es vēlos tos pavairot. Lai kā nesalīdzina, tomēr no sajūtu atmiņām ir grūti atteikties. Melnais polo krekls, ko krāmu kārtošanas, t.i. izmešanas histērijas laikā vēlējos likt miskastē, man nezinot ar Kristīnes gādību aizceļoja uz dārza māju. Un cik liels bija mans prieks, ka tērpjoties zāles pļaušanai Kristīne man to pasniedza un es to gaidītās uzstīvēšanas vietā apģērbu un jutos tik slaids un viegls kā putns debesīs. Krekls bija kā uzliets, bet vēl pirms gada tas putēja plauktā, jo bija spējīgs īpaši labi izcelt manas riepas. Zāli nopļāvu 45 minūšu laikā iepriekšējās stundas vietā. Kādus brīnumus dara pareiza izmēra apģērbs!