Kad vēji un pasaule smej...
Sveikiņi! Labrīt šodien nesaku, jo rītu nogulēju! Tas nu gan bija vareni garš!
Laikam pateicoties jautrajam vējam, kas gardi otro dienu smejas
Tāpēc jau tapa šīs smejošās rindiņas.
Būtu jau labi, ja Tu pievienotos, jo Tava smaidiņa pasaulei trūkst! Kad vēji un pasaule smej... Klusumu pārrāva vējš,
izvilka smieklus
no azotes.
Smējās vasara,
mākoņi saulē
un mans minka
uz mazās palodzes. Smējos es
un puķes pļavās,
arī vāverītei tika.
Skatos,
kā pasaule smejas
un man tas ļoti
iepatikās
/A. Kodore/ |
