Kad vēji un pasaule smej...
Sveikiņi! Labrīt šodien nesaku, jo rītu nogulēju! Tas nu gan bija vareni garš! Laikam pateicoties jautrajam vējam, kas gardi otro dienu smejas
Tāpēc jau tapa šīs smejošās rindiņas. Būtu jau labi, ja Tu pievienotos, jo Tava smaidiņa pasaulei trūkst! Kad vēji un pasaule smej... Klusumu pārrāva vējš, izvilka smieklus no azotes. Smējās vasara, mākoņi saulē un mans minka uz mazās palodzes. Smējos es un puķes pļavās, arī vāverītei tika. Skatos, kā pasaule smejas un man tas ļoti iepatikās
/A. Kodore/ |