TAS NEPĀRIET

Svece trīsuļojoši met gaismas riekšavas pār mums,

ietinušies hiacintes smaržu palagā,

mēs ielaidām istabā mīlestību!

Mēs atvērām logu, jo bijām noreibuši,

mēnesnīca klusi iezagās mūsu templī,

tu dejoji kailām kājām uz zeltainā paklāja,

smaidīji, kad pieskāros tavam plecam,

Mēs nezinājām kā to sauc,

Tik vien to, ka tas nekad nebeidzas.