Dilemma

Šī nedēļa atzīmējās ar dažiem īpašiem notikumiem. Ja iepriekš rakstīju par domām, kas piepildās, tad nupat jau notikumi rit savu gaitu un, lai cik dīvaini nebūtu, pat sapņos nerādījās, kur nu vēl pelēko šūniņu apsūkāti.

Laikam te īsti vietā ir pieminēt kārtējo patiesību par to, ka nekas nav mūžīgs – vai tas būtu kāds samērā palietots mehānisms, zobs vai kas cits tikpat saimniecībā noderīgs. Jau sagaidāt, ka tūliņ žēlošos par dzīvi – maitu? Nē, gluži otrādi! Kas tā bija par dziesmu, kurā liegi tiek apgalvots, ka visam jābūt līdzsvarā? Priecāšos, ja atgādināsiet, bet nebūšu arī milzīgi vīlusies, ja izrādīsies, ka tā ir kārtējā materializējamā doma.

Un tātad… Gaidot, kamēr manu zaļsvārcīti savedīs lietošanas kārtībā vienā no galvaspilsētas autoservisiem, nolēmu izmest riņķi pastaigas solī un pie viena iegriezties uz tasi kafijas. Zināju, ka tepat netālu ir kāda absolūti necila bode, kuras otrajā stāvā iekārtojusies ēstuvīte. Tās pastāvīgie apmeklētāji (un nešaubos, ka tādi ir, jo konkrētā barotava šajā vietā man zināma vismaz gadus n-padsmit, kas mūslaikos ir izcils izturības rādītājs šāda tipa iestādēm)… jā, interesanti, kas gan tie varētu būt? Apkārt pāris dzīvojamās mājas, blakus tilta uzbrauktuve, tas pats autoserviss un neliela spēļu zālīte. Iebraukt neērti, bet kājinieku nemaz nav tik daudz.

Dodos iekšā un virzos pa kāpnēm uz otro stāvu. Garšas kārpiņas jau priekšlaicīgi izbauda saldo un balto dzērienu. Kā jau paredzēju, esmu vienīgais apmeklētājs. Bārmene nesteidzas mani apkalpot, jo iegrimusi kādā acīmredzami interesantā lasāmvielā. Esmu pacietīga. Nelemju neizmantot pie kases aparāta piestiprināto velosipēda zvaniņu uzmanības pievēršanai un pavērot interjeru. Ievēroju, ka vienā stūrī blakus tādiem neiztrūkstošiem šādu ieskrietuvju atribūtiem kā TV un mākslīgā palma, ir piestiprināts plaukts, uz kura izvietotas grāmatas. No tāluma paskats līdzīgs dažās slimnīcās redzētajam – laika gaitā sadzeltējušas un apbružātas grāmatu muguriņas. Tā kā es nekur nesteidzos un arī tase kafijas nebija dzīves vai nāves jautājums, virzījos tuvāk šai bibliotēkai. Kļuva interesanti uzzināt, kādas grāmatas ir radušas vietu šajā samērā apšaubāmas kvalitātes ieskrietuvē. Jau nākamajā brīdī man pārsteigumā aizrāvās elpa! Upīša „Laikmetu griežos”,Jaunsudrabiņa „Aija”, Sakses „Pasakas par ziediem”, Blaumanis, Alunāns, Vācietis, Čaks… Nedaudz tālāk Alekseja Tolstoja „Pēteris Pirmais” vienā kompānijā ar Vernu, Darelu, Remarku un citiem. Kaut ko tādu es nebiju gaidījusi!

Mani bija pamanījusi sieviete ar grāmatu rokās aiz bāra letes. Viņa pienāca man klāt un laipnā balsī pajautāja, vai ar mani viss kārtībā. Laikam jau izskatījos krietni šokēta. Pa to laiku biju atguvusi runas spējas un uzsāku sarunu. Neslēpu savu pārsteigumu un atklāti teicu, ka ko tādu bieži redzēt negadās. Atbildes vietā mana sarunu biedrene silti pasmaidīja un teica: „Es jums uztaisīšu kafiju. Baltu.” Klusējot pamāju ar galvu. „Jūs nesteidzaties?”, sieviete vaicāja. Saņēmusi apstiprinošu atbildi, viņa aizgāja šeptēties gar kafijas aparātu. Tikmēr es atkal pievērsos plauktam. Joprojām nespēju noticēt savām acīm. Tagad bija pilnīgi skaidrs, kur un kā es pavadīšu laiku līdz brīdim, kamēr man zvanīs no servisa.

Malkojot kafiju, iegrimu grāmatās. Starp visām es biju nolūkojusi „Agro rūsu” un nospriedu, ka piedāvāšu bufetniecei maiņas darījumu, lai šo Vidberga grafikas rotāto izdevumu iegūtu savā īpašumā. Domās apsvēru maka saturu un cenu, kādu būtu gatava un dotajā brīdī spējīga nosaukt un samaksāt. Pēc krietnas pusstundas pie manis atkal pienāca bufetniece. Un tad sekoja nākamais šoks! Uz manu jautājumu par iespējām šo grāmatu ņemt līdzi, viņa atplauka un teica: „Jūs varat ņemt jebko, kas patīk un ko vēlaties. Būšu laimīga, ja kādam tas sagādās prieku”. Mans pārsteigums nebija noslēpjams. „Nāciet, izvēlieties” viņa laipni aicināja. Drīz jau arī atskanēja zvans no autolabotavas. Nemanot bija pagājušas 3 stundas. Pateicos sievietei un projām devos ar pilnu klēpi lasāmā.

Bet kur tad dilemma?

Pateicoties kādam jaukam cilvēkam, šonedēļ esmu tikusi pie kaudzes ar dažādiem žurnāliem. Interesanti palasīt, kas teikts pirms gadiem 3 un salīdzināt ar šodienu realitāti.

Šonedēļ vēl atvaļinājums. Kuru no guvumiem lasīt pirmo?