Esmu ceļā...

Esmu ceļā,tik ļoti ilgi jau esmu ceļā,

Kā svētceļojumā mūža garumā,

Meklējot Tevi-neapjausto,

Tik ļoti pazīstamo,vēl neatrasto,

Dziļi sirdī tuvo,daļiņu no sirds reiz atrauto.

Ceļš šis būs galā,ceļojums reiz beigsies,

Kad atradīšu Tevi sevī un sevi Tevī,

Ceļš mūsos savīsies vienā serpentīnā,

Vienotā plūsmā,kā agrāk,kad bijām viens.

Tur,no kurienes nācām,lai satiktos šeit.

Pie sirdsdurvīm Tavām nolikšu mulsumu,

Ilgi krājušās sāpes,alkas un ilgas,

Nometīšu šaubas ,savas bailes,

Viegli pieklauvēšu-pavisam viegli.

Zinu,ka sadzirdēsi,durvis atvērsi,gaidīsi.

Pārāk ilgs bijis ceļš-klupienu,vilšanās pilns,

Bez ceļveža un kartes-katram savs,

Savu krustu nesot,pieredzi gūstot.

Sirdi atverot,ceļazvaigzni tajā atklājot,

Viens otru lai atrastu,mieru gūtu.

Tava sirds mani pazīst,dvēsele zinās,

To,ko sen gaida,meklē,ilgojās,

Acīs saskatīsi,sajutīsi,durvis atvērsi,

Mans ceļojums reiz beigsies, satiekot Tevi.

Vēl esmu pie durvīm,vēl esmu ceļā...

Egils Dambis