Dzejoļi no personīgā arhīva

Viss no dzīves ir izdzēšams viegli,

Mīla un draugi paliek vēl.

Tos aizmirst var tikai uz sekundi lieku,

Jo domās tie paliek un vienmēr kvēl.

Arī Tu manās domās parādies bieži,

Tikai kā tajās uzzināt Tavu vietu?

Vai draugs Tu man esi, kas ieķēries cieši,

Vai mīla, kas maigi domā par rietu?

Ir rīti, kad zinu, Tu esi draugs,

Ea nedrīkstu tuvāk Tev iet par sprīdi,

Bet citreiz, kā vienīgais acuraugs

Tu esi man sirdī, es jūtu to brīdi.

Bet, kā lai es zinu, tas jājautā sirdij,

Tā viena prot pareizo atbildi dot.

Vai šodien es drīkstu mesties Tev klēpī,

Lai rīt Tevi sakautu atraidot.

Tad tāpēc es, tomēr, labāk vēl gaidu,

Jo tas, kas tiek gaidīts, tas stiprāks kļūst.

Un, ja es Tevi patiešām mīlu,

Tad Tu to nespēsi nesajust!

1997. (M.V.)