|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hannaaste, 04-07-2012 23:00 |
|
1 33 |
1976. gads. ezera sonāte. gabals, kas nezaudē neko šodienā. kā vasara, tā rāda šo filmu, un, kā likums, nevar bez asarām, kaut dialogus no galvas var runāt.
cik tur daudz visa kā. katrs tēls ir filmas vērts. šsoreizīt es ieraudzīju tomariņu drūmo iekšieni. pelēks, vecs, labots, antīks, sieviešu saimniecība bez stiprā pleca. lauras pelēkums ( nosacīts, protams). .mjā. noidentificējās viss, kas saistīts ar braukšanu mašīnā.
cilinskis- kādas auguma proporcijas! spēcīgie pleci! tas, kas vajadzīgs laurai! ne vārda par aktiermeistarību. šoreiz citi akcenti. pasaules līmeņa darbs- tā man gribētos teikt.
simboli filmā- maize, ūdens, laiva, ceļš, zāļu nasta, atslēga. 30 gadus atpakaļ mums nemaz nebija tik daudz zināšanu psiholoģijā, bet filmas ļaudis to tur ir ielikuši. nu jā, rūdolfam blaumanim vēl ne tik, bet kādus raksturus viņš prata uzburt. tā arī te, filmā. arī orģinālo gabalu es mīlu pārlasīt.tas ir vēl vecāks-1965 laikam. pagājusi nakts, bet filma nelaiž vaļā. arvien jauni krikumi lien ārā- te ezeras pašas dzīve, te mūzika, te stāsti par scenārija labošanu no rakstnieces atmiņām.
|
Mare: Pievienojos! Meistardarbs! #1 2012-07-05 10:59
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
