Dienasgrāmatas (blogi)

Momo, 19-06-2012 09:55

8 61

šonakt kļuvu par māmiņu zilam sunītim. nezinu, kā man tā gadījies, varbūt kā pasakā, kur ļaunā [kas nu kuro reizi] iemaina bērnu pret kucēnu, bet tas nu ir noticis. izskatījās līdzīgs multeņu varonim stičam, tik mīlīgāks. tiesa gan, jāmirst tā kā tā, jo košiem spārniem rotātas ērces kodums mani ir aplipinājis ar trakumsērgu, kā rezultātā ātri vien sāku justies hrenova, sāka rasties vēlme kādu sakost, kaut arī nezinu, kā tas būtu iespējams, jo izskatījos pēc zaļu tomātu ķekara, kas lokās kā tāds čūskulēns, meklēdams, ko apslienāt. ārstējošā personāla rīcība gan ir visai neētiska, sitot pa galvu [pieņemu, ka tas lielākais tomāts ķekarā ir galva] ar koku, lai nomierinātu, apliekot ap vienu no zariem nomierinošu siksniņu gluži kā maizes kuļķeniem liekamā aizsienamā plastmasiņa ar derīguma termiņu virsū. ielika plastmasas kastītē, uzlika vāciņu, lai netieku ārā...

sajūta tāda, ka vēl joprojām esmu kastītē bez gaisa padeves. tad nu no turienes arī rakstu, šķendēdamās par itkā vasaras laikā dabūtām iesnām un atkal sāpošo kaklu.

reklāmas speciālisti ir uzķēruši vienu...

"... pavasaris gan ir nepanesams,...

citi ieraksti Momo d-grāmatā

Komentāri

tantuks: suns - uzticams draugs. zils sunītis - kastrēts draugs. :))

2012-06-20 02:22

Momo: bet pie tomātiem nekā nav par to, kas ir, kad pats esi tomāts! vesels ķekars, slims ar trakumsērgu un vēl zaļš. :D

2012-06-20 08:59

tantuks: tad tas jāprasa ārstējošajam personālam :))

2012-06-20 19:58

Momo: šito man jau dažs labs ieteica, kad noklausījās, ko esmu atkal sasapņojusies. :D

2012-06-20 23:54