MaryClaire: esam gan atbildīgi. par to, ka pieradinājām, devām pajumti, nevis pie vetārsta negriezāmies pēc iemidzinošās potes tādiem apkārstaiguļiem, vai ar akmeņiem nenomētājām, lai vazājas tālāk, prom no mana nama.

esne: piekrītu. diemžēl arī man ir nācies sastapt tādus "suņukus". tagad ar šāda veida labdarību vairs nenodarbojos.

garinsh207: :)tāpat arī to var teikt par kundzem, jaunkundzem...kad kaut kas pajūk, tiek sameklets plāksteris, kad dveseles sapes pariet, tad pekšņi kads aiz stūra ir labāks:)
bet nav nozīme dzimumam. tas ir tukšums pašā cilvekā, kā nabags, kuram trūkst, kurš gaida, pieprasa, lūdz, bet var dot cik gribi, tik un tā par maz:) viemer būs par maz gan mīlestība, gan nauda.
:) bet ja cilvēkos ir mīlestiba, tad nekas nav japieradina, nekas nav jabaro un jaglauda.viss notiekās un nav nekadu ciešanu un moku. bet tas ir reti. cilvēkos katastrofali trūkst mīlesības, bet mīlestību iedot nevar tam, kam tās nav:)

garinsh207: :)tur jau tā problēma, ka nav tās mīlestibas pret sevi, un līdz ar to nav nekadas mīlesības, tiek gaidīts, ka kāds dos, aizpildīs tukšumu utt:)
bībele ir rakstīts-miliet savus tuvakos, kā pasi sevi...bet cilvēki jau tālak par pirmo daļu neizlasa:) un tāpec nesanāk mīlet tuvakos:)
mīlestībai jastaro no cilveka, tad tādam nav japieradinās, jāludzās, jo pec būtibas viņām ir labi. un līdz ar to tuvakiem ir forši. bet ja kads nabags ir tuvumā, tad atri vai vēlu tas notīsies, jo vienmer samam būs par maz:) un ja cilvēkā ir mīlestība, tad tāda nabaga notīšanas vai gaudošana par pieradināsanu neradīs lielas problemas.