Piedod...........

Tu piedod, ja es pārāk strauja biju
Un varbūt kaut ko neredzēja skats,
Bet sirds ir sirds, es viņai paklausīju,
Un, ko man atbildēt, - tu zini pats. Kad ledus lūst, tad upē miera nava,
Tai vajag tālāk putodamai steigt,
Es arī tāpēc nācu dzīvē tavā
Un teicu to, ko vajadzēja teikt. Jo vēlāk grūti būs par visu taujāt,
Cik ļoti sāp, tu sapratīsi pats,
Kad iziesi par savu laimi kaujā
Un līdzi tev ies manu acu skats. Tu redzēsi - būs grūti tālāk doties
Un reizēm prieka vietā skumji kļūs,
Bet no šī skata grūti atbrīvoties,
Un var jau būt, ka tad par vēlu būs. Ja vajag, vari atrakstīt ar smaidu,
Ja vajag, esi atturīgs un vēss,
Bet zini, ka šīs vēstules, ko gaidu,
Man varbūt visu mūžu vajadzēs. Jo spēks, ko tavu acu skatiens deva,
Ar ugunīgu elpu manu dzīvi skar.
- No pirmā skata iemīlēties nevar,-
Tā kādreiz teica. Tici man, ka var.

/Ojārs Vācietis/