Kas esam patiesībā, un vai apzinamies patiesību?!

PROTOPLAZMAS MAISS
Vai cilvēks ir „protoplazmas maiss” Minkovska četrdimensiju telpā?
Demokrātijā patiesību nosaka balsojot: „Kā lemsiet, tā būs.”
Pēc Pasaules kariem, Gulagiem, Holokaustiem un krīzēm par šo labumu drīkst sākt šaubīties? Kurā brīdī labums ir ieskābis? Tikai 3% no divus metrus garās DNS molekulas kodē olbaltumvielas (ekstrons). 97 % nekodē neko (introns).Šodien gēnu inženieri taisa ģenētiski modificētos organismus (ĢMO), svešos gēnus ievadot ar vīrusiem, transpozoniem, plazmīdām (gredzenveida vīrusi). Nav pareizs uzskats, ka vīrusi uzreiz izsauc saslimšanas. No apmēram 5000 pazīstamajiem vīrusiem patogēni ir nedaudzi. Pārējie labi iekārtojas šūnās, montē savu DNS materiālu saimnieka DNS molekulās un saglabājas nākamajās paaudzēs.
Vai šāds svešs vīrusa materiāls nav arī nekodējošā DNS (introns), kura pirmais iekodiens ir no laba – ļauna atzīšanas koka? Kaitīgi ķīmiski savienojumi ar laiku sadalās. Vīruss ir puslīdz dzīva būtne un vairojas.
Cilvēka DNS nekodējošajā daļā (intronā) ik pa gabalam atkārtojas pēc uzbūves līdzīgi posmi. Tādi paši līdzīgi posmi atkārtojas arī vīrusu molekulās.
Dabīgie procesi ir ar varbūtību līdz 1:10^50.
Varbūtība, ka nejauši radīsies viena olbaltumvielas molekula ir 1:10^130.
Salīdzinājumam: Elektronu skaits Universā ir 10^80.
Varbūtība, ka nejauši radīsies viens gēns ir 1:10^600.
Varbūtība, ka nejauši radīsies viena vairoties spējīga vienība (gēns + proteīns) ir 1:10^167 628.
Tam „protoplazmas maisam„ gan ir paveicies!

http://www.youtube.com/watch?v=VMNcNREaxFw&feature=autoplay&list=LLo4T-ghfDm1_T5XqAZEHyHQ&am
p;am
p;playnext=3