|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Selfija, 02-06-2012 01:39 |
|
6 |
Mazliet no visa...Un tagad zinu,ka lietum arī savs pieskāriens ādai,asarām,smaidam...Es aizveru acis un ļaujos...Ļaujos gaidām un laimei,lai tā nes mani pa priekšu...Es nebaidos,es baudu dzīvi.Un mēģinu rotaļāties pa bērnības takām,ar basām kājām pa peļķēm brist,smieties no visas sirds...Mīlēt visus no sirds,dabu,cilvēkus,dzīvo radību...
Vai dzirdi,dabā skan mūzika-šalc vējš,lietus lāses dejā riņķo,lapu čaboņa,kaut kur tālumā kaķi savā starpā sarunājas,cilvēki dzied...
Šovakar manas otas nespēlējas,jo šovakar bija laiks sarunām-brīvām,nepiespiestām un jaukām, un jautrām.Ir uz pasaules dvēseļu radinieki,ir tā laime sastapt viņus,ir tā laime novērtēt viņus...Ir tā laime būt nevis uz zemes,bet pāris pēdas virs zemes un nepieskarties zemes tēmai...Un ir tā laime neuzspiest otram savas domas un savu pieredzi,bet gan dalīties.Ir vērts to novērtēt,katru sastapto cilvēciņu uz zemes. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
