Ko nozīmē pašnāvība...Draugiem elvē izlasīju interesantu rakstu par pašnāvību.Domāju,ka ir jāpadalāsDzīvē gadās dažādas situācijas (ģimenes nesaskaņas, Kredīti, Bankas krīze, nelaimīga mīlestība u.c.), kuru atrisinājums ir Pašnāvība.Neliels ieskats uz šo lietu no cita skatu punkta... Ko nozīmē Pašnāvība?! Manu iepriekšējo un šīs dzīves pieredze, lai pateiktu, Ka Tā ir muļķīgākā izvēle, kāda var būt.
1.Cilvēks veicot darbību, paliek bez fiziskā ķermeņa.
2.Cilvēka Būtība, tā ir Apziņa ar visām Jūtām un Emocijām, ar domāšanu, un visām vajadzībām paliek Enerģētiskajā Ķermenī.
3.Cilvēkam, Pirms piedzimšanas, ir noteikts mūža garums, kurš paredzēts būt Fiziskajā Ķermenī.
4.Cilvēks sevi iedzen ilgstošās mokās un neizpilda Savu Lomu atlikušajā dzīves Posmā, līdz paredzētajai miršanai (un vēl pēc tam).
Lai būtu skaidrāks priekšstats, tad reāli to var pārbaudīt jau fiziskajā ķermenī, un izlemt, vai tiešām, Pašnāvība būs tas Pareizākais un labākais risinājums. Tas darāms ir šādi: Vienkārši! No šī brīža vispār neēst! Vispār nedzert neko! Un nerunāt ne ar vienu! (Jo stādieties priekšā, jums nav Fiziskā ķermeņa, un jūs to nevarat realizēt.) Jums nav fiziskā ķermeņa, kuru pabarot un padzirdīt. Jums nav balss un jūs nevarat neko pateikt. Jūs visu redzat, dzirdat un jūtat tieši tāpat, kā pašreiz ar savu Fizisko Ķermeni.
Protams, bez Ķermeņa nāk klāt priekšrocība. Varam Lidot, kur vēlamies, apciemot visus pēc kārtas. Varam Pieslēgties pie katra, kuru satiekam, un kurš to ir atļāvis. Pareizāk, kurš nav Aizliedzis sev Pieslēgties. Un zināt, ko kurš domā, redzēt, ko kurš dara. Un turpināt domāt, par saviem ģimenes locekļiem, par saviem draugiem, par nepadarītajiem darbiem, kurus pēc kāda laiciņa Atpūtas, varētu turpināt darīt, bet Nu vairs nav Fiziskais Ķermenis - un to realizēt nevar.
Šeit piebildīšu, ka Apziņa iegūst tik daudz informācijas un zināšanu, kuras varētu Dzīvē pielietot, bet nu vairs Nevar, jo nav Fiziskais Ķermenis. Un tas ļoti sāk mocīt, jo dzīve turpinās šeit, Uz Zemes, tāpat kā līdz šim.
Bet! Tā kā ir Izdarīta Pašnāvība, tad Cilvēks Nonāk Visuma Likuma Priekšā, kurš Paredz Novērtēt Sevi un Savu Doto Ķermeni.
Līdz ar to, Cilvēka Būtībai tiek piemērotas Audzinošas Metodes.Un tas ir:
1. Katru Gadu, tajā dienā un tajā laikā, atkārtot savu Pašnāvības Darbību, līdz paredzētajai Miršanas Dienai.
2. Pēc tam tas tiek turpināts pēc ilgāka laika (tas varētu būt ik pēc 10 gadiem un kopumā līdz dažiem simtiem gadu, kamēr cilvēks saprot, ka viņa Darbība bija absurda, sevi ieliekot šādā Ilgtermiņa Audzināšanā.)
Mana Pieredze bija sākotnēji tālā, tālā pagātnē, kad biju dzimusi pilī.
Biju iemīlējusies, vienkāršā puisī. Man neļāva mīlēt un būt kopā ar šo puisi, jo pēc pils prasībām, bija jāmeklē attiecīgās Kārtas Precinieks. Es sašutusi par Vecāku Stingro Lēmumu, aizgāju pils augšējā stāvā un pa Logu izlēcu, lai atņemtu Sev dzīvību, nokrītot Blakus esošajā Upē.
Un tad tikai sākās! Lidojums, kura laikā redzēju visu savu dzīvi. Redzēju visas savas iespējas, kuras es nerealizēju. Redzēju un sajutu, cik un kā mani mīl apkārtējie. Cik jauki ir mani vecāki, lai gan dzīvē viņi to mīļumu galīgi neizrādīja, jo Pieņemtā Augstmaņu Kārtība neļāva Pārāk izpaust Emocijas. Redzēju mīļotā puiša ciešanas, kādas viņam tika sagādātas, lai tik mani atstātu un pazustu no mana redzes lauka.
Visu, visu redzēju lidojumā līdz piezemējos. Ar triecienu atsitos uz upes Akmeņiem. Sajutu kā lūza mani kauli, un sāpes bija neciešamas, bet es vairs neko nevarēju mainīt. TĀ BIJA MANA IZVĒLE.
Dievs manu Būtību, ar Eņģeļu palīdzību uzveda augšā. Man parādīja uz Ekrāna visu to, ko biju jau kritienā redzējusi. Papildus redzēju arī savus nepadarītos darbus, kuri būtu bijuši Nākotnē, ja būtu bijusi Dzīva. Un manu Būtību palaida atpakaļ uz Zemi, kur man jāatrodas līdz miršanas dienai.
Tā es lidinājos pa Zemi, tāpat kā staigājot fiziskajā, redzēju, dzirdēju, jutu, domāju, gribēju ēst, dzert, gribēju strādāt, palīdzēt, bet neko nevarēju. Un katru gadu , izbaudīju savu Lidojumu Upē, Un savu Kritienu un kaulu salūzšanu, savas sāpes un ceļojumu augšā un atkal lejā. Gadu no gada. Pēc pāris gadiem man jau bija Apriebies šis process. Es sajutu tikai sāpes un ciešanas. Cik var darīt vienu un to pašu! Bet nē! Liek un liek. Jā pēdējā reizē, kad bija pienācis miršanas laiks, tad jau pils bija pameta un tuvie cilvēki sen jau apmiruši. Līdz ar to tur jau bija atnākusi vēl viena apziņa un Netaisnības sajūta: Viņi jau miruši, bet man šeit vēl jālidinās!
Jā. Katru gadu vairs nevajadzēja, tad es varēju lidināties citās Pasaulēs, bet ik pa laikam bija jāatgriežas uz Pili un Jāveic Pierastais Lidojums. Bet Šausmīgākais bija tas, ka pils bija sabrukusi. Apkārtne aizaugusi un pilnīgi citāda. Nekā vairs tuva un mīļa. Bet Man bija jākāpj Enerģētiskajā stāvā un jālec no bijušā loga. Es izmisīgi lūdzu Dievu, lai Apžēlo mani, lai atbrīvo mani no šīm mokām, līdz apsolīju tā vairs nedarīt, neprātā.
Mani atbrīvoja.
Bet turpmākajās dzīvēs es biju ar šo Pašnāvību pievilkusi otru galējību. Mani centās nogalināt dažādos veidos un vietās.
Ja mani nogalina, tad man tādas mocības nav jāpiedzīvo. Es esmu atbrīvota no Fiziskā un brīvi varu izvēlēties, kur es atrodos. Dievišķajā Pasaulē, citās Pasaulēs, vai paceļoju šeit uz Zemes. Man nav vajadzības ēst, dzert, jo es esmu tikusi atbrīvota no ķermeņa.
Auto avārijas un citādas nogalināšanas.
Tā kā Pēdējā laikā ļoti Aktuāli ir Auto Satiksmes negadījumi, tad varu paskaidrot, ka tajos gadījumos ir sadalīti:
1. Pašnāvība,
2. Tas, kuru Nogalina, un
3. Paredzētā Aiziešanas Situācija .
-Ja cilvēks neievēro satiksmes noteikumus un ietriecas kaut kur, Viņš ir Pašnāvnieks.
-Ja cilvēku , kurš ievēro visas prasības, ietriecas, nogalina, tad viņš Tiek atbrīvots No Fiziskā Ķermeņa ātrāk, jo tā Pats! ir izvēlējies.
-Ja pašam notiek tāda situācija, kad mirst, tad viņam bija paredzēta šī aiziešana no dzīves šādā veidā. Piemēram, Akvaparka , Traģiskā Celtņa tehniskā kļūme, jeb pārslodze. Uzkrita lāsteka, nosala, sadega u.c. (Cilvēks izvēlējās, kā Ar Lielu Godu aiziet no šīs dzīves. Kā vēl citādi par viņu Rakstītu Presē un runātu TV. Un ilgi pieminētu.)
|
