Es biju šeit...

Nejauši iekrītot

Nozagtās lūkas caurumā,

Atrados plašajā kanalizācijas "brīnumā"...

Uz sienām -pantiem rotāti vārdi,

Kanalizācijas ejā-vieni smārdi...

Kur palikuši paši dzejnieki?

Vai tie ir viņu vārdi?...

Nav dzejnieku,

Tik žurka garlaicīgi sēž,

grauž vecus zīmuļgalus...

Un kamēr domāju,

vai atstāt ko,

Tā paskatās un saka sejā:

"Tu biji šeit,

Bet vairāk netērē

Nevienu rakstāmrīku,

Tev smaka nederēs,

ja gribi piedzīvot

sev tīrās takās rītu...

. . .

Kur paliek dzeja-

Svētais brīnums,

Tik neaptraipītais

Kā rasas lāse,

Kas dabas dota

veldzē nogurušās dvēseles?

To meklē citur...

Atradīsi-

ar tīru sirdi

Pats,kad mīļos viņu takās sasildīsi,

Ar dažām lāsem izsalkušos padzirdīsi...