|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Melnais_sherifs, 12-05-2012 14:23 |
|
3 8 |
Tos svētkus nesvinējaTagad jau vairākas dienas pagājušas pēc 9. maija svinībām. Krievi to visu atzīmēja diezgan skaļi ar grandiozu pasākumu pie Uzvaras pieminekļa. Sabiedriskais transports bija pilns ar iereibušiem piišiem, kuri runāja krievu valodā par uzvaru. Bet dīvaini, ka pārsvarā tie bija jaunieši un starp viņiem neredzēju nevienu kara veterānu. Varbūt kāds mani sāks par to ienīst, bet es šos svētkus neatzīstu- kaut vai tā iemesla dēļ, ka mans vectēvs cīnījās pretējā frontes pusē. Bet arī 16. martu mūsu ģimenē netazīmē, jo ļoti labi zinu kāda bija vectēva attieksme pret karu- viņš to visu vēlējās aizmirst un nedomāt par to. Interesantākais jau tas, ka vēlāk runāju ar kādu krievu tautības kolēģi darbā. Pajautāju, vai viņš bija svinēt uzvaras dienu? Izrādas, ka arī viņš šo dienu nesvin, un to nesvin arī viņa ģimenē. Viņa vectēvs bija nonācis vācu gūstā. Vēlāk kaut kā viņam izdevies izbēgt, bet svējo pusē viņš tika notiesāts un nošauts. Kolēģis skaidri pateica, ka viņam riebjas 9. maijs un viss, kas ar to saistīts. Ka tie kas to dienu atzīmē patiesībā esot viņa vectēva slepkavas. Tāda bija viena, man pazīstama krieva attieksme pret šiem svētkiem. Ņemot vērā to, ka Ltvijai šī uzvaru neko neatnesa, izņemot to, ka vienu okupācijas režīmu, nomainīja cits, nebūtu pareizi šos svētkus uzspiest Latvijai. Jārēķinās arī ar Latvijas vētures īpatnībām un pašu latviešu attieksmi pret šo dienu. |
taizelis22: Tie jaunieshi ir atklaati Latvijas valsts ienaidnieki!!!! #1 2012-05-12 15:37
gravieris: vismaz sarkans datums šajā dienā kalendārā nav. #2 2012-05-13 08:14
hannaaste: au! man arī šī tēma šogad skāra. nepiekritīšu dažiem vērojumiem. 9-ajā no rīta brauca arī īstie onkas, kas karu uz savas ādas dabūja. tas, kas notika vēlāk, vakarā- tas gan ir marasms. #3 2012-05-13 11:43
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
