Ne vienmēr ir tā, kā liekas.

Labdien!Sekojošo tekstu esmu parlasījis daudzreiz, mani tas uzrunā, tas licis uz mirkli apstāties, padomāt - tikai žēl, ka uz mirkli, jo dzīves straujais vējš ierauj savā skrējienā, un aizmirstu senus, patiesus stāstus, vārdus, kuriem vajadzētu būt blakus, galvā - nemitīgi.Lai Tev, kas to tagad lasa - veiksme, veselība un miers dvēselē!Vēlu Laimi!

Divi eņģeļi ceļinieki nolēma pārnakšņot turīgu saimnieku mājās. Ģimene bija
diezgan skopa un atteicās ielaist eņģeļus viesistabā. Guļas vietu viņiem
ierādīja aukstā pagrabā. Kad eņģeļi bija uz cietas grīdas iekārtojušies,
vecākais no viņiem ieraudzīja sienā caurumu un aiztaisīja to. Kad jaunākais
eņģelis pajautāja, kāpēc viņš to izdarīja, vecākais atbildēja : "Ne vienmēr
ir tā, kā liekas".
Nākošajā naktī eņģeļi nonāca līdz nabadzīga, bet ļoti labsirdīga zemnieka
mājām. Patīkamie saimnieki mīļi uzņēma ciemiņus, cienāja ar visu, kas bija
pašiem un nolika gulēt savā gultā.
No rīta, tikko bija uzlēkusi saulīte, eņģeļi ieraudzīja zemnieku un viņa
sievu gaužām raudām. Vienīgā govs, kas bija viņu ģimenes vislielākais
atbalsts un vienīgais iztikas avots, bija beigta.
Jaunākais eņģelis sāka nervozēt un pajautāja vecākajam, kāpēc viņš pieļāva,
lai tā notiek:
- "Pirmajā ģimenē bija viss un tu viņiem vēl arī palīdzēji;
- otrā ģimenē bija trūcīga, bet labprāt mūs uzņēma, bet tu pieļāvi, lai
viņu govs nomirtu."
"Ne vienmēr ir tā, kā liekas" - atkal atbildēja vecākais eņģelis. "Kad mēs
gulējām aukstajā pagrabā es ievēroju , ka sienā ir apslēpta manta. Bet tā
kā mājas saimnieki bija ļoti skopi un cietsirdīgi, es aizmūrēju caurumu sienā,
lai viņi neko neatrastu.
Tad, kad mēs gulējām zemnieka gultā, nāves eņģelis atnāca pēc viņa sievas.
Un es piedāvāju sievas vietā govi. Redzi, ne vienmēr ir tā, kā liekas".

Dažreiz gadās tā, ka ne visas lietas notiek, kā gribētos vai kā tām
vajadzētu notikt.
Bet ja tev ir ticība, tad tev jātic arī tam, ka ikviens rezultāts ir domāts
tev un tavam labumam.
Bet par to tu vari arī kādu laiku nezināt…
Daži cilvēki ātri ienāk mūsu dzīvē un tik pat ātri no tās pazūd.
Bet daži ienāk kaut vai uz mirkli - un top par mūsu draugiem un paliek par
tādiem, atstājot ļoti siltas atmiņas mūsu dvēselē. Un tad maināmies arī mēs
paši, jo esam atraduši īstu draugu.

Vakardiena ir vēsture. Rītdiena - noslēpums. Šodiena- tā ir dāvana
Man liekas, ka tas ir kaut kas īpašs - dzīvot un prast novērtēt katru
izdzīvoto mirkli. Tas taču nav ģenerālmēģinājums !
Vienmēr glabā sev blakus savu mazo eņģelīti !
Viņš ir tavs sargeņģelis, kurš ir atnācis lai tevi sargātu.
Viņš ir īpašs sargeņģelis…

Un ņem vērā, ka tieši tagad
- kāds par tevi domā un laimīgi smaida;
- kāds lepojas par tevi;
- kāds rūpējas par tevi;
- kāds skumst pēc tevis;
- kāds vēlas ar tevi parunāties;
- kāds vēlas būt kopā ar tevi;
- kāds tic, ka tev ies garām visas bēdas;
- kāds ir pateicīgs par tavu atbalstu;
- kāds grib tev piekļauties;(hug)
- kāds tic, ka viss atrisināsies labvēlīgi;
- kāds ļoti vēlas, lai tu būtu laimīgs (a);
- kāds grib, lai tu viņu atrastu;
- kāds svin tavu veiksmi;
- kāds vēlas tev uzdāvināt dāvanu;
- kāds domā, ka tieši tu esi DĀVANA;
- kāds mīl tevi;(heart)
- kāds apbrīno tavu gribasspēku un apņēmību;
- kāds vēlētos būt par plecu uz kura tu vari izraudāties.
Vēlu Laimi!!!