...

Zeme šoruden

Dāsni atdevās brieduma kaislei,

Bet nomira

Ūdens skavās.

Ūdens gribēja tīrīt

Sēres un ceļus,

Cilvēku garu un miesu,

bet nomira gaisa skavās.

Gaiss klauvēja pie pasaules durvīm

Kā liegs pieskāriens,

elpa,

maiguma pilns un kvēles,

bet nomira uguns skavās.

Uguns izpleta rokas

pār mežiem un laukiem

droši un bravūrīgi

kā Napoleons

tuvas uzvaras jausmās,

iededza cerību liesmas

cilvēku sirdīs,

bet nodzisa zemes skavās.

Mūžīgais esības aplis

No dzīvības nāvē

Un jaunā dzīvošanā-

Laikā un telpā .

Elpā un izelpā.

Mierā un karā.

Pasaules mūžības

varā.