Rīts

Zaļa, zaļa, zaļa zāle

Un viegls vējš

Pār smaržu pilno, smagnējo zemes vālu..

Mēness svītra izgaismojas caur zaru musturiem

Tumsa pašķiras

Un atbrīvo ceļu

Nenovēršamajam saules

Uzvaras gājienam.

Eņģeļi sačukstēdamies steidz

noslēpties

Miglas kamolos

Lai viegli un graciozi

Pārtaptu

Rasas saujās vai mākoņos debesīs

Un nolītu rīt vai parīt

Vai varbūt nekad

Nāk rīts...

Iedūcas mašinērija un

mostas cilvēku soļi

tie pieklaudzina ar steigu

dienu un ar nogurumu vakaru

bet jauns mēness

izgaismojas caur zaru musturiem

un atkal nāk rīts....