Dienasgrāmatas (blogi)

dusjka: drīzāk gan, ja ir artrīts, tad pusmaratons nav pareizais mērķis :) bet man taču vqjadzēja pārleicināties :))
man ir problēmas ar padomu uzklausīšanu, atzīstu. un bieži runāju pretī, bet, ņemot vērā, ka man intervāls starp spītēšanos un vietā nolikšanu no dzīves puses ir parasti ļoti īss, tad es ātri aptveru savas kļūdas un mēģinu nākotnē laboties :)
es negribu braukt ar riteni īsti. braukšu ar skritulenēm. bet tad atkal man vajadzēs lēkāt, un kritīšu un atkal būs cauri ceļi :))
nav viegli pielāgoties asfaltam, ja pārgalvība ir viena no rakstura īpašībām :)
p.s. es atceros, ka man teici jau par to, kā skriešana bojā locītavas un cik svarīgi ir tie visi faktori :) Lai arī neklausīju, tomēr tagad novērtēju padomus :))

dusjka: artrītu rāvu no ārsta diagnozes 4.klasē jau :) un tas ir uz mūžu un ik pa laikam, kad kko ne tā daru, izlec ārā kā brīdinājums- meitenīt, piebremzē :)
ar skritulenēm var tāpat arī lēkāt, nav obligāti jābūt uz rampas. bet esmu bijusi jaunībā arī uz rampas. tas gan pēdējā reizē beidzās ar smadzeņu satricinājumu un ieplaisājušu rokas kaulu :))) tā. šķiet, arī bija zīme, ka jāpiebremzē :)) man tādas visu laiku ir, bet man grūti nosēdēt uz vietas :)
bet toties par ielauzto roku dabūju apdrošināšanas prēmiju, par ko aizbraucu uz Franciju svētceļojumā, tā kā- nav ļaunuma bez labuma :))

dusjka: es jau braukāju ar riteni pa kalniem (lielu daļu gan nēsāju augšā lejā, jo mēģināju pati izdomāt maršrutus :D), un iepriekš arī daudz braukāju, bet tad atmetu. un nolēmu vairs nebraukt.
un man tieši nevajag to, ko dara daudz meiteņu. jo tad man beigās vēl būs jātaisa žābo un piespraudes ar mežģīnēm, bet es negribu sevi redzēt tur :)