locitajs: Kādas emocionālas sentences!
Šķiet, ka liriskais varonis būtu ieslodzīts kāda mietpilsoņa pagrabā, kurš savu pirdienu jauc ar vēju! Gandrīz vai detektīvdzeja ar cietušā pēdējo atvadu monologu pasaulei,pasaulei,kuru uzrunā, bet kura neko nedzird,jo ir aizņemta ar citām problēmām un to risinājumiem,nevis ar liriskā varoņa iekšējo traģēdiju!
Autors tā arī neizvērš domu(nav konsekvents)-kas ir tas par spēku, kas zemē gāž,kādas tabletes ir lietotas,ja sirds lēnām pukstēt beidz??????