Dienasgrāmatas (blogi)

locitajs, 06-04-2012 20:41

2 10

Tā viņš, nesteidzoties, reiz atnāks

Pavasaris nāca lēni, basām kājām

Viņš bija aizmirsies sniegpulksteņos,

Kuri apskāva viņa potītes,

Pavasaris nesteidzās glāstīt tavas krūtis,

Viņš bija aizņemts,

spēlējot kaķu dziesmām pavadījumu,

Kad runči uz jumtiem dziedāja

par rozā purniņiem un maigām ķepām

pavasaris vēl nebužināja tavus vaļā palaistos matus,

viņš kausēja ledu grāvmalās un dusošajos dīķos.

Viņš nesteidzās, viņš zināja,

Ka strautu brūnie ūdeņi,

Kas tik nepacietīgi steidz pie savām upēm,

Vizbuļu un kārklu ziedu smaržu,

Taviem matiem, lūpām aiznesīs.

Es un mani mīļie putni, jeb, nekad...

Aizkustinoši, jo ļoti vienkārši un...

citi ieraksti locitajs d-grāmatā

Komentāri

netaakaavisi: ..............reizēm aukstas lietus gāzes piespiedīs to atkāpties un liksies,ka tas nekad vairs neatgriezīsies un no tavas dzīves būs pazudis vesels gadalaiks.....Rudeņos ar skumjām samierinās..Katru gadu tevī kaut kas nomirst,kad kokiem birst lapas un aukstajā ziemas gaismā vējš loka kailos,neaizsargātos zarus.Bet Tu zini,ka pavasaris noteikti atnāks,tāpat kā zini,ka sasalusī upe atkal atbrīvosies no ledus.Bet,kad aukstie lieti līst bez mitas un nogalina pavasari,šķiet,ka veltīgi aizgājusi bojā jauna dzīvība..
Tomēr tais dienās pavasaris beigu beigās vienmēr atnāk,ja arī reizēm bail,ka tas varētu arī neatnākt........

2012-04-06 23:20

tavssargs: Bez puptura vēl par agri pa āru staigāt.

2012-04-09 14:38

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.