...

...atcerējos karikatūrista Bistrupa zīmētu pastāstiņu par gleznotāju- puisis stāv pie audekla ar otu rokā un tik ļoti grib radīt ko neaizmirstamu, ka ota rokā trīc...puisis vicina, vicina otu, līdz iekļecē audekla vidū resnu komatu...izstādē cilvēki pēta komatu un nesaprot kā reaģēt - šedevrs vai stulbums.... tā ir arī man šobrīd-tik ļoti gribas ko labu uzrakstīt, ka pilnīgi bail, ka pirmais ieraksts dienasdrāmatā nav viens trekns vientuļš komats :)

biju šeit reģistrējusies agrāk, pirms gadiem diviem ar pusi - jaukasieviete...tagad šis niks ir ticis kādai citai jaukai sievietei...labi ka tā :) nu jā, gribēju tik teikt, kaut kā man dikti sagribējās ar kādu parunāt...atcerējos jūs :)