Laika mašīna 3 2008 gads manā dzejāLabvakar draugi, šonedēļ atskatos uz 2008 gada darbiem. Gadu, kad satiku Cilvēku, kas beidzot vismaz pāris gadus spēja paciest manu personību un smago raksturu . Gadu,kad cilvēki neticēja vēl Latvijas Bankas sētajai Ļaunumu vēstošajai ilūzijai un kliedza līdz Aināram Gāzi grīdā. Gadu, kad kāds ministrs teica, ka vispār tas, kas notiek un mūs gaida ir Nothing special, man šis gads vēl asociējas ar sacelšanos Tibetā un Eiropas gļēvumu... Tomēr manā dzejā tas nav tas produktīvākais, bet viens no gaišākajiem gadiem. Baudiet... Ar cieņu Dainis Deigelis Varbūt tev Varbūt,
Ir labāk, ka līst tik stipri
Aiz loga, pelēkām lāsēm.
Aizslaukot velmi iziet no četrām sienām? Varbūt,
Laiks ir aprast
Ar savām ēnām,
Kas saprotamas taču tikai man,
Dzīvojot naktī, atsakoties no dienām? Varbūt,
Tas ir labi,
Ka neatnāci šovakar,
Laiks aprast, ka pasaulē ir nepāra,
Skaitlis 1 un tas ir izsniegts man vienam? Varbūt
Pajautā kad iesi pie altāra,
Un rīt teiksi kādam jā
Manā vietā Dievam
esmu nolādēts,
mani tur nelaidīs
durvis aizvērušās pa visam
it visam
Vējš to saka,
Velns to saka,
Tu to saki
Es spītējos
Es mācos ticēt
no jauna
Citam
citai
Varbūt tev
Ko vēl nesastapu? Šodien
skumja
Ir šī pavasara diena,
Lai arī asinis tā grib bangot
Un es,
Tevi tveru, dzīve uz jumta karnīzes,
Uz savu pēdējo atvadu tango
Jo putns
Bez spārniem,
Nav putns
Jo varbūt, asfalts
Ir tur tāpat, kā dzīve lejā ilūzija
Neizdevies joks
Tikai manis
Paša radīta fantāzija
Un dzīve sekunde,
Viens cigaretes dūms
Bezgalīgs lāsts
Nepiepildīts mīlas stāsts
Tāpēc,
Es tevi tveršu dzīve,
Uz šī jumta naksnīgā,
Kā asinssarkanu vīna glāzi
Likšu pie lūpām, un dzeršu
Kamēr nebūsi sausa
Apsūdzība (Brīvību Tibetai) Eiropa,
Tu esi nopirkta padauza,
Klanies par gāzi, klanies par naudu,
Un Ķīnas lētām precēm
Divkosīga,
Pasaule smacē šī,
Kā Budistu mūku cietumā,
Laujot Himalajos asinīm tecēt
Tu
Vienmēr runā,
tik cēli un tukši... Jo aizvērtām,
Acīm un aizspiestām ausīm
Posies Pekinā kopā ar slepkavām tusēt
Tu esi,
Tukšs miris vārds
Ko skandina radio autobusā
Es atsakos klusēt
Esmu cilvēcības pusē
Cunami (Tajā Pilsētā) Es gribu,
Pie tevis, tai pilsētā,
Kur vējš iepūš pat tabakdozēs.
Un Pētertirgū
Tantiņas sēž un,
Tirgo sārtas rozes
Es gribu,
Prom no trakuma,
No skumjām rītos agros, Es gribu,
Tur pie tevis,
Tajā pilsētā,
Pat tad ja,
Satieku tevi tikai
Vēlos vakaros Draugos. Es
Gribu pie tevis,
Jebkurā pilsētā,
Kurai tavi soļi cauri steigsies.
Jo zinu
Tas ko jutu,
Toreiz liedagā,
Kā vilnis jūrā,
Iesācies nekad vairs neizbeigsies
Tad kad priekškars aizdarīsies Tad kad,
Priekškars aizdarījies
Paliek, pāri, novakari
klusi raud,
Pērkona lietus,
Nesācies ir miris jūlijs.
Saulei asins sārtai rietot. Ja nu,
Tu tur sava ceļa, malā,
Vēstuli man kādreiz sūti,
Zini esmu izvēlējies mīlēt.
Lai gan tālumā tas ir tik grūti. Sen jau
nolijis.
Jāņu lietus, un drīz
Tava lidmašīna nolaidīsies.
Laime zaļos sētas mietos.
Priekškars klusi aizdarīsies. Un aiz tā,
Mēs tikai abi,
Un nekad vairs neviena cita.
Publikai, lai paliek beigas.
Mums lai tas ir tikai sākums. Hemingveja teorija (Tev ticēt) Tad
Kad salūzīs
Mans stāsts pavisam.
Maniem pirkstiem tverot bisi.
Manām beigām,
Būs tava mīļā seja.
Pazaudētais
Paslīdēs gar acīm,
Izzudīs mans vārds,
Pavisam, tikai
Varbūt kāda atmiņās
Tas, klusi uzpeldēs
Kā sens un aizmirsts rēgs.
Tikai
Sirds vēl aizvien
Nespēs rimties.
Cauri,
Pasaulei sitīsies
tās aizvien vājāks ritms
Pelēcīgās
Rudens dienās
Lapas žēli,
Čukstot tev pie kājām kritīs.
Tad,
Kad manās
Acīs rudenīga
Migla klās.
Pat tā,
Lode galvā,
Mani nepāraudzinās, Tev ticēt
Sajūtas Rudens,
NĀVĪGI elpo
no muguras pakausī
Kā ķīniešu čekistu lode,
Tibetietim galvā.
Un tāpēc, tikai tāpēc
Lai tu zini,
pašā finišā nāve,
būs tava vienīgā balva.
Tāpēc
dzīvo draugs,
kamēr tēja glāzē
vēl ir salda.
Un acis
vēl gaismu jūt. |
