|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Amsiite, 31-03-2012 16:03 |
|
20 |
|
.....Šodien marta pēdējā diena. Brīžiem ir sajūta ..ka viss kas notiek , notiek bez manis. Es ļoti cenšos neielais sevī sāpi.....dvēseles sāpi......... Cenšos dzirdēt tikai to ko gribu dzirdēt un redzēt - tikai to ko gribu redzēt.... Nekas būtisks manā dzīvē nav mainījies.... Brīžiem liekas , ka mans pacietības trauks strauji pildās...brīžiem šķiet , ka esmu ieslīgusi rutīnā..... Bet visu laiku visam pāri ir sajūta , ka kaut kas man ir jāiztur..kaut kas vēl jāidzīvo....lai atkal varētu dzīvot nevis eksistēt. Es esmu tik daudz domājusi , ka šķiet jau esmu pārdomājusies , par visu kas notiek manā dzīvē. No vienas puses , ka visi pāridarijumi ir tik sāpīgi ...ka gribu lai mani pažēlo, samīļo- galu galā dod padomu. Tad - kad kāds cenšas man dot padomu - tad tas ir tkai viens - kapec sevi mocu , kapēc lēmumu nepieņemu es,un kāpēc nepielieku tam visam punktu. Un tad atkal manas domas - ka ne jau tikai tas , ka man ir bail palikt vienai, nav drosmes uz izšķirošu soli....ka ir tak kaut kas ,kas mani saista , kas mani tur, kas man liek rīkoties šādi. Visa dzīve ir kaut kāds misēklis . Es nespēju būt atklāta vairs atklāta pret viņu....jo laikam jau būtībā esmu viena... Bērni - vai viņi mani saprot? Ai .... šķiet , ka pat uzrakstīt nespēju sakarīgi , jo arī domas šaustās neizpratnē - kas man jādara. Es vēl joprojām tik ļoti ceru uz laiku , ka tas man palīdzēs visu salikt un sakārtot , bet vēljoprojam viņš nesteidzās..... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
