Laika mašīna 2 2007 gads manos dzejoļos

Labvakar draugi nododu vērtējumam savus 2007 gada dzejoļus, gads kad atgriezos Rīgā gads pirms lielā Nothing special gads kad atvadījos no sapņiem un ilūzijām par cilvēku ko iespējams esmu mīlējis līdz mielēm... Baudiet labākos.... un tiekamies pēc nedēļas

Atceroties viņu

...Es
vēl jūtu,
Kā uz grīdas..
dejā noklaudz
tavi sviedri...
Es vēl dzirdu
kā prožektoru gaismas
tavos matos dzied...
Un kā sit sirds...
Kad
tuvums
pāraug kopā...
Un ir viens...
Kaut tikai mirkli...

Mangaļsalas romance

Katrs
Mirklis ar tevi,
Ir piepildīts…
Mēnesgaisma
Pat nespēj spīdēt spožāk,
Kā šī tālā senā uguntiņa…
Kas gaida
Kā kuģi šovakar reidā,
Kad varēs tevi satikt…
Pasaule
Ir tik plaša,
Kaijas kliedz spalgāk
Un re
Jau pumpuri raisās vaļā…
Un vārds laimīgs,
Vairs nav nesaprotams…
Kad blakus
Uz šī mola man ej…
Kaut tikai mirkli,
Kaut arī vēl būs salnas…
Tu manam pavasarim
Vārtus ver tik plaši,
Ka es no sala nekāda
Vairs nebīstos…

Skumjajās dienās

...klausule
klusē...
Klausule nerunā...
Sms dodas un atbilde neizskan... Kurā pusē? Tu tagad dzīvo man? Sāpīgi,
ir stāvēt pērkona lietū...
Auksti,
stingst sirds... No tava,
A vienalga man...

Mazliet no neiespējamā

..Alejās
var nomaldīties...
Rokas
atlaižot
tu aizlidosi...
es būšu...
nogalēts... Tavs
metro galapunkts...
ir citur... Savā
es iedegšu sveci
tev...

Rudens

...Klusi
brien kurpes pa pelķēm
Klusi sit sirds...
Skatlogos ziedot mākslīgām neļkēm Vai vasara
bija tikai tāds sapnis
Vai soļi tavi, bija tikai
Ilūzija, ko nospēlejis vējš? Kurpes brien vientuļi tālāk,
Ziemelvējš tāpat tavu
pēdu nospiedumus
Neizdzēš Es turpinu dzīvot sapnī
Es turpinu aizlūgt par tevi... Šajā rudenī...

Ēnas

Ēnas
rītos agros
atnak un kliedz
Spied
Vai nespied
Ausis ciet...
Par
to ka atkal
Nozagts kādam saulesriets
Par to ka šonakt ...
pie tevis neaiziets...
Ēnas
Ik uz soļa klāt
Jā reiz vis varēja būt savādāk..
Kaklā
Asiņo tavs vārds
Tev pie manis neatnākt...
Jau pēdējais saulriets
ēnas dzēš
Viss paliek viņas...
Un es tevim svešs
Skumju pilns Paradīzes mežs

Mirkļa vājumā

…nu re,
dzērves kliedzieni,
iedur dvēselē…
pat cauri
šim pilsētas troksnim…
tavu soļu atālināšanās maršu
atnesot…
šajā jocīgi tukšajā rudenī…. …tu jau
zini dzērvēm pie
tevis nāksies lidot vienām…
esmu sen jau salaulāts ar
ar dīvaiņa vientulību…
un zini ka es esmu bijis vienmēr uzticams
laulātais vispirms viņai, tev…
un tad atkal viņai… tomēr, pat tad ja esi izturīgs
pret salnām…
kad iekliedzas dzērves rudenī…
vel aizvien no nebijušā bet sapņotā,
salst…

Pa ceļam aizejot

..aiz miglas
es esmu tagad sen,
tur kur melni rēgi...
Tavā cellē nopūš sveces... Un manā nosalis ir rīts...
Kā gulbis neaizlidojis uz Gibraltāru...
Un viss ir aizslēgts...
Atslēga iemesta dziļākajā bezdibenī
Ko šonakt man dāvāji... Pa ceļam aizejot
vien tramvaja sliedes klusi dun...
Viss bija un aizgāja par tālu...
Un netīrs trotuāra sniegs...
Tev atvadas pateiks, kad rīts
aiz tava loga manu ēnu vēl mirkli saglabās.

*******

...mirklis

un pelēkie mākoņi
aizvērs šo ainu...
filma jau beidzas
fināla nebūs...
Vespera nemirs
Bonds nevilsies...
Misija
paliks neizpildīta,
Neiemīlēsies...